Panika no vīrusa ir kļuvusi par detonatoru, kas sāk brucināt pasaules ekonomiku – briest Lielā Depresija 2.0.
Tuvojas jauni viduslaiki. Un galvenā infekcija šeit ir bailes. Pats Covid-19 nogalina tikai 1.4-3.4% saslimušo.

Šis vīruss nekādi nav salīdzināms ar ar to pašu spāņu gripu 1918-1919, kur bojā aizgāja 50-100 miljoni cilvēku pie 550 miljoniem inficēto. Toreiz mirstības % bija līdz pat 10%. Ķīnas vīruss ievērojami atpaliek arī no nesenākām epidēmijām. Tā Ebola nogalināja ap 40%. 2003. gada atipiskās pneimonijas uzliesmojumā tai pašā Ķīnā nomira ap 9% saslimušo. Tuvo Austrumu respiratorais sindroms jeb MERS 2012-2019 ir nogalinājis apmēram 1/3 saslimušo. Bet vai jūs par to esat vispār kaut ko dzirdējuši? No tuberkulozes katru dienu mirst ap 3000. Nekādas reakcijas.

Un tā kļūst acīmredzami, ka Ķīnas vīrusa letālās sekas nestāv ne tuvu šiem minētajiem. Arī no parastās gripas, ceļu satiksmes negadījumiem, narkotikām un alkohola mirst katru dienu neskaitāmi vairāk cilvēku. Taču panika ir sacelta tieši par šo vīrusu. Un tas draud noraut bedrē visu globālo ekonomiku. Jau tagad daudzās valstīs izejvielu loģistika un tūrisms cieš milzīgus zaudējumus un tam nav redzams gals. Ir jau izsludināti ārkārtas stāvokļi un atcelti masu pasākumi. Histērija uzņem apgriezienus.

Bet ir redzams tas, ka tas viss ir ļoti izdevīgi globālai elitei. Kapitālisms, rietumu pasaule un naftas dolāra sistēma, neoliberālisms un patērētāju sabiedrība ir dziļā krīzē. Par to jau krietnu laiku runā tādas globālistu organizācijas, kā Romas klubs savos ziņojumos. Pasaule aizvien vairāk tuvojas globālai katastrofai. Par to jau gadiem rakstīja arī dažādi prominenti izdevumi, prognozējot kapitālisma burbuļa sabrukumu.
https://nypost.com/…/next-crash-will-be-worse-than-the-gre…/

Kāda ir izeja?
Matrices restarts.

Ar planētas populācijas un patērēšanas samazināšanu, lielas pasaules ražošanas daļas likvidāciju, ekoloģijas atjaunošanu. Veco sistēmu nepieciešams nobrucināt un pārstartēt civilizāciju. Agrākos laikos šādam nolūkam tika organizēti lieli kari. Tad atjaunošanās notika caur totālu sagrāvi. Pirmais pasaules karš izjauca Krievijas, Vācijas, Austroungārijas un Osmaņu impērijas.

Otrais pasaules karš izjauca III Reihu, lielu Eiropas daļu, Japānas impēriju, drīzumā sabruka arī Britu un Francijas koloniālās impērijas. Aukstais karš savukārt beidzās ar PSRS un visas sociālistiskās nometnes sagraušanu. Taču vēl viens liela mēroga karš šobrīd ir ļoti bīstams. Jo tas var izsaukt atom sprādzienu apokalipsi. Tāpēc tiek kurināti vesela rinda vietējo, reģionālo konfliktu, apvērsumu, revolūcijas, informatīvais karš, kiberuzbrukumi, dažādas provokācijas, kā MH17 notriekšana, Skripaļu lietas, ģenerāļa Suleimani slepkavība, Ukrainas avioreisa uzspridzināšana, pilsoņu karš Ukrainā, Turcijas nekaunība Sīrijā un nemitīga antikrieviskā histērija visos virzienos.

Taču tas viss īsti nav devis nekādus rezultātus, jo neviena puse nav gatava tā visa dēļ iesaistīties liela apjoma karadarbībā un spert izšķirošo soli šajā virzienā- Krievija visu noregulē ar diplomātiju un faktiem, pret kuriem Rietumi neko nespēj likt pretī.
Tāpēc šis vīruss ir kļuvis par lielisku plānu B, kad A plāns nav sekmīgs.

Visa masu mediju jauda tagad ir pavērsta vienam uzdevumam –masveida panikas uzturēšanai. Un šis trieciens ir trāpījis vārīgā vietā. Šodienas patērētāju sabiedrība, kas ir kļuvusi arī globāla, ir vāja un slima. Tā neiztur triecienu. Pirms tam jau tika rūpīga gatavota augsne ar daudzām filmām par šo tēmu – vīrusi, zombiji, apokalipse. Bet šodienas patērētājs grib dzīvot maksimāli ērti. Un pat neliels zaudējums šajā sfērā ir nepieņemams. Tāpēc šodienas Rietumu valstis nav spējīgas klasiskam karam, kurā ir lieli zaudējumi. Simti tūkstošu bojā gājušo kaut kur Irākā vai Sīrijā tur ir tukša skaņa, bet pat nedaudzu eiropiešu vai amerikāņu upuri – tā ir katastrofa.

Izglītības un audzināšanas līmenis ir strauji krities kopš PSRS laikiem. Un tāpēc ir vērojamas visa veida reakcijas un baumas – raganu medības, kad pūlis bija gatavs saplosīt savus pilsoņus Ukrainā. Dzīvnieciska, iracionāla baiļu epidēmija visas planētas mērogā. Irānā jau nodedzināta slimnīca, kurā ievietoti iespējamie saslimušie ar šo vīrusu.

Bet galvenās šis psihozes sekas ir, protams, ekonomiskās. Krīt cenas uz izejvielām, zem sitiena ir piegādātāji Ķīnas ‘fabrikai’, kur ražošanas apstāšanās ir katastrofāla. Papildus tam var sprāgt finanšu burbuļi pašā Ķīnā un ASV, kā arī citās Rietumu valstīs. ASV biržu kritums ir spēcīgs sprādziens, kas izraisīs ķēdes reakciju. Kopš 2008. gada visas pasaules vadošās Centrālās Bankas ir centušās apdzēst krīzi, iepludinot naudu. Bet tā nav aizgājusi ražošanai –tā investēta dažādos infrastruktūras projektos un jaunās finanšu mahinācijās, kas padarījušas bagātu finanšu eliti, bet pārējā iedzīvotāju daļa kļūst aizvien nabadzīgāka.

Tas viss ved uz vecās pasaules sabrukumu. Un tikai tad varēs rasties jaunas impērijas, jaunas troņu spēles. Turklāt pašā Ķīnā sistēma ir nostrādājusi – tur cilvēki jau ir pietiekoši izdresēti jaunās pasaules kārtības ieviešanai un disciplīnai – pirms dažām dienām Wuhan pilsētā ieradās Ķīnas prezidents – tas ir signāls, ka epidēmija tur ir zem kontroles un saslimšanas gadījumi samazinās. Tikmēr pazuda gan Honkongas protesti, gan tika nomainīti daudzi kadri valdošajā elitē, gan attīrīta ekoloģija. Ķīna ir gatava startēt pēc jaunā modeļa.
https://www.bbc.com/news/world-asia-china-51813876

Toties Eiropā panika tikai sākas – šeit cilvēki ir pārāk pieraduši pie labklājības un ērtībām, tāpēc viņiem šis būs daudzkārt sāpīgāks trieciens. Tā sauktās ‘totalitārās’ valstis ar šādām problēmām acīmredzami tiek galā daudz efektīvāk, nekā izlepušie Rietumi, kur izrādās, nav ne vajadzīgo testu, ne infrastruktūras tāda veida pasākumiem.

Tad kāds ir risinājums, lai šādas “problēmas” vairāk nebūtu? Pareizi – nostiprināt autoritārus vai totalitārus režīmus arī visās citās valstīs. Vislabāk – vienotā pasaules valdība. Voila!

Bet viss tas, kas notiek šodien ir labi aizmirsts vecais – 1929. gadā ASV sākās Lielā Depresija, kuru pāŗvarēt izdevās, tikai uzsākot II pasaules karu, kad ASV attīstīja milzīgas ražošanas jaudas kara vajadzībām un kļuva par pasaules pārvaldes centru – šoreiz par tādu kļūst Ķīna.

Kas ir galvenais šajā procesā? Cilvēku dresēšana, visa veida pārvietošanās un pulcēšanās brīvību ierobežošana – totāla kontrole. Faktiski tā pati komandantstunda. Bet jautājums ir šāds – vai kāds pēc tam šīs brīvības tā vienkārši atdos jums atpakaļ? Tas vienmēr ir bijis Jaunās pasaules kārtības sapnis- panākt šādu kontroli, lai cilvēki paši tam visam piekrīt. Un nekas nevar būt labāks, kā dzīvnieciskie baiļu instinkti – varas norādījumu izpilde kļūst pilnīgi labprātīga.

Tādos brīžos cilvēki dara lietas, ko nekad nedarītu normālos apstākļos, dedzina slimnīcas, uzbrūk saviem tautiešiem kā spitālīgiem, uz āru lien viss tas, kas bijis paslēpts zem plānās civilizācijas kārtiņas.

Tieši tas ir materiāls, ar ko strādāt tiem, kas plāno šīs lielās pārmaiņas- pēc šīs histērijas pasaule būs pavisam citādāka.