Josifs Staļins

Daudziem varētu būt pārsteigums, ka šos vārdus par marksisma melīgo politiku, par pilsoņu personisko brīvību, vareno krievu tautu, pasaules cionismu un Krievijas nākotni ir teicis neviens cits kā Josifs Staļins. Tas pats, kura vārdu liberāļi izdveš ar šausmām un nemitīgi vaimanā, piedēvējot viņam paši savas nekrietnākās īpašības un gluži visas planētas represijas.

Bet ko tad patiesībā ir teicis šis cilvēks kā valsts vadītājs un cik tālredzīgs viņš ir bijis, par to var spriest, palasot šos citātus

Par to, kā jādzīvo:

Nepieciešams sasniegt tādu sabiedrības kultūras izaugsmes līmeni, kas ļautu visiem sabiedrības locekļiem nodrošināt vispusīgu fizisku un intelektuālu attīstību, iegūt atbilstošu izglītību, lai viņi varētu kļūt arī par aktīviem visas sabiedrības attīstības virzītājiem, lai varētu brīvi izvēlēties savu profesiju, nevis visu dzīvi būt saistītiem pie kādas noteiktas profesijas patreizējās darba sadales sistēmas ietvaros. Kas tam ir nepieciešams?

Nebūtu pareizi uzskatīt, ka ir iespējams sasniegt kādu nopietnu kultūras izaugsmi sabiedrības locekļu vidū bez nopietnām izmaiņām patreizējā darba sistēmā. Ir vajadzīgs vispirms samazināt darba dienu līdz 6, bet vēlāk līdz 5 stundām. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai sabiedrības pilsoņiem būtu pietiekoši daudz laika vispārējai un vispusīgai izglītībai. Tāpēc ir nepieciešams krasi uzlabot dzīves apstākļus un pacelt reālo algu iedzīvotājiem vismaz 2 reizes, ja ne vairāk un turpināt tālāko, sistemātisko cenu pazemināšanu masu patēriņa precēm.

Avots: И.В. Сталин “Экономические проблемы социализма в СССР”. (Замечания по эконом. вопросам, связанным с ноябрьской дискуссией 1951 г.) Госполитиздат 1952 г.

Par marksisma melīgo teoriju:
Vēl vairāk, es domāju, ka nepieciešams atmest arī dažus citus jēdzienus, kuri ņemti no ‘Kapitāla’ un mākslīgi pielipināti mūsu sociālajās attiecībās. Es domāju tādus jēdzienus kā ‘nepieciešamais’ un ‘virsvērtības’ darbs, produkts un laiks. Es domāju, ka mūsu ekonomistiem ir jāizbeidz šīs neatbilstības starp vecajiem jēdzieniem un jauno stāvokli mūsu sociālistiskā zemē, aizvietojot tos ar atbilstošiem dotajai situācijai. Mēs varējām šīs neatbilstības ciest kādu laiku, taču tagad ir pienācis laiks tās likvidēt.

Par Krievijas nākotni:
Daudzi mūsu partijas un tautas darbi tiks izkropļoti un apmeloti pirmām kārtām ārzemēs, bet arī pašu valstī. Cionisms, kas raujas pie pasaules pārvaldes, nežēlīgi atriebsies mums par sasniegumiem un paveikto. Tas joprojām uzskata Krieviju par barbarisku valsti, kā resursu piedevu. Un arī mans vārds tiks aptraipīts, tiks pierakstīts milzum daudz nelietību. Pasaules cionisms visiem spēkiem centīsies iznīcināt mūsu valsti, lai Krievija nekad nespētu piecelties. PSRS spēks, tas ir tautu draudzības spēks. Asas cīņas notiks, lai sašķeltu šo draudzību, atrautu PSRS nomales teritorijas. Te mēs vēl neesam visu izdarījuši, ir plašs darba lauks.

Īpaši spēcīgi ceļ galvu nacionālisms. Tas uz laiku nospiedīs internacionālismu un patriotismu, bet tikai uz laiku. Radīsies šādas nacionālas grupas nācijās un konflikti. Atradīsies daudz vadoņu- savas nācijas nodevēju. Kopumā nākotnes attīstība risināsies daudz grūtāk un pagriezieni būs ļoti strauji. Lietas virzās uz to, ka īpaši satracināsies Austrumi un sāksies asas pretrunas ar Rietumiem.

Un tomēr, lai kā tas nebūtu, paies laiks un jaunās paaudzes pievērsīsies mūsu sociālistiskās sabiedrības darbiem un uzvarām. Gadu no gada nāks jaunas paaudzes, kuras atkal pacels savu tēvu un vectēvu karogus un atdos mums godu – savu nākotni viņi būvēs uz mūsu pagātnes.

Tas viss uzgulsies uz krievu tautas pleciem. Jo krievu tauta – tā ir varena tauta. Tā ir labestīga tauta. Tai ir skaidrs prāts. Tā ir kā radīta, lai palīdzētu citām tautām. Krievu tautai piemīt diža varonība īpaši grūtos posmos, bīstamos laikos. Tā ir iniciatīvas pilna, tai ir noturīgs raksturs. Tā ir sapņotāju tauta, tai ir mērķis. Tāpēc tai ir grūtāk, kā citām nācijām. Bet uz to var paļauties jebkurā bēdā- tā ir neuzvarama, neizsīkstoša..

Avots: Извлечения из дневников А.М. Коллонтай, хранящихся в Архиве МИД РФ, произведены историком М.И. Трушем. (c. 611)

Par valsts monopolu vodkas ražošanā:
Vai mēs rīkojāmies pareizi, nododot vodkas ražošanu valsts rokās? Es domāju, ka pareizi. Ja to darītu privāti, tas novestu pie:

1. Privātā kapitāla spēka pieauguma
2. Valsts zaudētu iespēju vajadzīgā veidā regulēt ražošanas daudzumu un patēriņu
3. Tas apgrūtinātu iespējas pārtraukt vodkas ražošanu nākotnē.

Tagad mūsu politika ir pamazām šo ražošanu pārtraukt vispār. Domāju, ka nākotnē mums izdosies atcelt vodkas monopolu, samazināt spirta ražošanu līdz minimumam, kurš vajadzīgs tehniskiem nolūkiem un tad likvidēt vodkas ražošanu pilnībā.

Avots: Сталин И.В. Сочинения. – Т. 10. Госполитиздат, 1949 г. стр. 206-238. Примечания 58-60: Там же. Стр. 386

Par brīvību:
Man grūti iedomāties, kāda var būt brīvība bezdarbniekam, kurš staigā izsalcis un kura darbam nav pielietojuma. Patiesa brīvība ir tikai tur, kur likvidēta ekspluatācija, kur nav vienu ļaužu apspiestības no citu puses, kur nav bezdarba un nabadzības, kur cilvēks nedreb par to, ka rīt var darbu zaudēt, līdz ar to iztiku, mājokli. Tikai tādā sabiedrībā iespējama īsta, patiesa personiskā un jebkāda cita brīvība, nevis tā, kas uzlikta uz papīra.

Avots: Сталин И.В. Cочинения. – Т. 14. Издательство “Писатель”, 1997. С. 103–112.

Nav un nevar būt brīvības kapitālismā tiem, kurus tas ekspluatē, kaut vai tāpēc, ka telpas, tipogrāfijas, noliktavas un viss pārējais, lai šīs brīvības izmantotu, tā ir ekspluatatoru privilēģija. Nevar notikt ekspluatējamo masu piedalīšanās valsts pārvaldē, jo pat pašā demokrātiskākā situācijā valdības neievēl tautas, tās ieliek Rotšildi, Rokfelleri, Morgani un citi. Demokrātija kapitālismā ir ekspluatatoru mazākuma veikta pārējā sociuma tiesību ierobežošana.

Avots: “Об основах ленинизма” Т.6, стр. 115

Par nacionālismu kopumā un ukraiņu īpašo nacismu:
Nē, mēs pareizi darām, ka stingri vēršamies pret visu līmeņu nacionālistiem – tie ir savu tautu lielākie ienaidnieki un mūsu ienaidnieku labākie palīgi.

Jo visu viņu kvēlais sapnis, tas ir saskaldīt PSRS atsevišķās, ‘nacionālās’ valstiņās, kuras kļūs par vieglu upuri ienaidniekiem. Tautas, kuras apdzīvo Padomju Savienību, savā vairumā tiks iznīcinātas fiziski, atlikušie tiks pārvērsti beztiesiskos un nožēlojamos okupantu vergos.

Ne jau velti ukraiņu tautas lielākie nodevēji ir tās nacionālistu līderi, visi šie meļņiki, konovaļci, banderas – tie jau saņēmuši uzdevumu no vācu izlūkdienesta sēt ukraiņos, kuri ir tie paši krievi, naidu pret krieviem un panākt Ukrainas atdalīšanos no PSRS. Tā ir tā pati vecā dziesma vēl no Romas impērijas laikmeta – skaldi un valdi.

Īpaši sasniegumi nacionālā naida kurināšanā un tautu kūdīšanā ir angļi. Pateicoties tādai taktikai, uzpērkot nožēlojamos dažādu tautu vadoņus, kapitālistiskā salu valsts Anglija ir pirmā pasaules fabrika- niecīga savos izmēros, bet ir spējusi iekarot milzīgas teritorijas, izlaupīt neskaitāmas tautas, izveidot Britu impēriju, kurā, kā angļi paši lielās – nekad neuzlec Saule.

Ar mums šis numurs neies cauri, kamēr esam dzīvi. Tāpēc veltīgi hitleriešu muļķi sauc PSRS par ‘kāršu namiņu’, kurš izjukšot pie pirmās nopietnās pārbaudes, velti viņi cer uz tautu draudzības neizturību, cer tās sanaidot savā starpā. Vācijas uzbrukuma gadījumā PSRS dažādu nacionalitāšu pārstāvji aizstāvēs to, nežēlojot dzīvības, kā savu mīlēto Dzimteni.
Taču nenovērtēt nacionālistus nevar. Ja tiem ļaut nesodīti darboties, tie atnesīs ne mazumu bēdu. Tāpēc tos jātur dzelzs pavadā, neļaujot rakties zem PSRS vienotības.

Avots: Полное собрание сочинений. Т. 15, “Беседа с А. С. Яковлевым 26 марта 1941 года”, стр. 17.

Par abstrakcionismu:
Šodien zem novatorisma izskata mūzikas mākslā cenšas iejaukties formālistiskais virziens, bet tēlotāja mākslā – abstrakcionisms. Reizēm var dzirdēt jautājumu- vai tādiem dižiem cilvēkiem, kā boļševiki-ļeņinieši ir vajadzīgs tērēt laiku sīkumiem un kritizēt abstrakcionismu un formalitāti mūzikā un mākslā? Lai ar to nodarbojas psihiatri.

Tādos jautājumos skan neizpratne par to lomu, kādu šīs parādības spēlē ideoloģiskās diversijās pret mūsu valsti un īpaši jaunatni. Ar to palīdzību mēģina vērsties pret sociālistiskā reālisma principiem literatūrā un mākslā. Atklāti to darīt nav iespējams, tāpēc tas notiek aizsegā. Tā sauktajās abstraktajās gleznās nav reālu cilvēku tēlu, kuriem gribētos līdzināties cīņā par tautas laimi, cīņu par komunismu. Tas ir abstraktas mistikas attēlojums, kas saduļķo sociālisma klases cīņu pret kapitālismu.

Cik daudz ļaužu nāca smelties iedvesmu varoņdarbiem kara laikā pie Miņina un Požarska pieminekļiem Sarkanajā laukumā? Bet uz ko var iedvesmot sarūsējušu dzelžu kaudze, ko uzdod par skulptūru un mākslas darbu šie ‘novatori’? Uz ko iedvesmo abstraktie ķēpājumi?
Tieši tajā slēpjas iemesls, kāpēc amerikāņu finanšu magnāti, propogandējot modernismu, maksā par tādiem izstrādājumiem lielus honorārus, par kādiem dižiem reālās mākslas autori var tikai sapņot.

Avots : Полное собрание сочинений, Том 16.

Par literatūru un mākslu mūsdienu sabiedrībā:
Ārvalstu aģentūrām ir dots uzdevums panākt literatūras un mākslas darbos pesimisma, morāles satrunēšanas propogandu.

Kāds amerikāņu senators teica – ja mums izdotos parādīt boļševistiskajā Krievijā savas šausmu filmas, mēs noteikti izjauktu viņiem komunisma celtniecību. Ne velti Ļevs Tolstojs teica, ka literatūra un māksla ir paši spēcīgākie ietekmes ieroči.

Ir nopietni jādomā, kas un ko mums šodien iedveš ar literatūras un mākslas palīdzību un jāpārtrauc ideoloģiskās diversijas šajā sfērā.
Nav mākslas dēļ mākslas- nevar būt kaut kādi liberālie, neatkarīgi no sabiedrības vai virs tās stāvoši mākslinieki, rakstnieki, dramaturgi, režisori, žurnālisti – tādi nav nevienam vajadzīgi.

Avots Полное собрание сочинений, Том 16.

Par mūsdienu Rietumu mūziku:
Tā saucamai Rietumu populārai mūzikai piemīt formālistiskais virziens. Tāda veida mūzika, atļaujiet sacīt, tiek veidota no ritmiem, kuri paņemti no ‘kratītāju sektām’, kuru dejas noved ļaudis līdz ekstāzei, pārvērš tos dzīvniekos, kuri spējīgi uz visnelietīgākām lietām.

Tāda veida ritmus rada ar psihiatru palīdzību, tos veido tā, lai iedarbotos uz smadzeņu garozu, uz cilvēka psihi. Tā ir sava veida muzikālā narkomānija, kuras ietekmē nonācis cilvēks vairs ne par kādiem gaišiem ideāliem domāt nevar, viņš kļūst par lopiņu, viņu ir bezjēdzīgi saukt uz revolūciju – kā redzat, arī mūzika ir ierocis.

1944. gadā man gadījās lasīt kāda britu virsnieka rakstītu instrukciju – tā saucās sekojoši – ‘kā izmantot formālistisko mūziku, lai demoralizētu pretinieka spēkus’

Avots: Полное собрание сочинений, Том 16.

Par kapitālismu:
Ja kapitālisms spētu pielāgot ražošanu nevis maksimālas peļņas gūšanai, bet sistemātiskai materiālās labklājības uzlabošanai iedzīvotājiem, ja tas spētu lietot peļņu nevis parazītiskās elites uzturēšanai, ne ekspluatācijas metožu uzlabošanai, ne uz kapitāla izvešanu, bet uz darba ļaužu stāvokļa uzlabošanu, tad nebūtu nekādas krīzes. Bet tad arī kapitālisms nebūtu kapitālisms. Lai iznīcinātu krīzes, ir jāiznīcina kapitālisms.

Avots: Выдержка из политического отчета Центрального Комитета о мировом кризисе, который 27 июня 1930 г. делал И.В. Сталин XVI съезду ВКП(б). (Сочинения, Том 12. Госполитиздат, 1949 г. Стр. 235–373.

Galvenās modernā kapitālisma ekonomisko likumu iestrādes var aprakstīt aptuveni šādi- maksimāla peļņas gūšana, iegrūžot nabadzībā un ekspluatējot, izputinot lielāko dotās valsts iedzīvotāju daļu, kā arī sistemātiski aplaupot citu valstu iedzīvotājus, īpaši neattīstītās valstīs, ar kara, militarizācijas palīdzību.

Avots: “Вопрос об основных экономических законах современного капитализма и социализма” из книги “Экономические проблемы социализма в СССР”.

Par mācībām:
Lai celtu, ir jāzina, jāapgūst zinātne. Bet lai zinātu, ir jāmācās. Pacietīgi un cītīgi- mācīties no visiem, gan draugiem, gan ienaidniekiem, īpaši – no ienaidniekiem. Mācīties, sakožot zobus, lai nebaidītos par ienaidnieku smiekliem mūsu atpalicības dēļ.

Avots: Речь на VIII съезде ВЛКСМ. Том 11, стр 76.

Par trockistiem un nodevējiem:
Nošautie tautas ienaidnieki par savu mērķi stādīja padomju sistēmas izjaukšanu, kapitālisma un buržuāzijas varas atjaunošanu PSRS, kura tādā gadījumā pārvērstos par resursu koloniju Rietumiem, bet padomju tautas –par vergiem pasaules imperiālismam.

Sagrābjot varu, šie nodevēji grasījās visprims atteikties no sociālistiskā īpašuma, pārdot kapitālistiskiem elementiem tautsaimniecībai svarīgos objektus, izpostīt valsti ar ārējo kredītu palīdzību, nodot koncesijā imperiālstiem mums svarīgos ražošanas uzņēmumus.
Saknes šai kompānijai, šai bandai var meklēt ārvalstu izlūkdienestu slepenajos arhīvos, tie ir nopirkti cilvēki, kurus viņi uztur nodevības realizācijai un mēs šīs saknes esam atraduši.

Avots: Выступления на расширенном заседании Политбюро ЦК ВКП(б), конец мая 1941 г.
Сочинения. Том 15. Издательство “Писатель”, 1997. Стр. 20–37.

Nu lūk – viss tas, par ko brīdināja biedrs Staļins, ir noticis – liberāļu un trockistu uzvaras gājiens pēc viņa nāves noveda pie valsts sagrāves, tautas nacionālo nodevēju darbības dēļ savā starpā ir sanaidotas, literatūra un māksla ir pilnībā inficēta ne tikai ar abstrakcionismu, bet ar globālo pidarasingu un degradācija sākas jau ar ‘kompetenču izglītību’ no skolas sola, genderisms un patērētāju domāšana sākas jau bērnudārzā – tās visas ir Rietumu ‘vērtības’, no kurām brīdināja Staļins jau toreiz. Liberālā tautu kapsēta maļ savā gaļasmašīnā kā latviešus, tā visas Eiropas tautas uz neatgriezšanos. Ja vien tam netiek pielikts punkts.

Kas var pielikt tam punktu, saglabāt gan savu tautu etniskās identitātes, morāles normas un tradicionālās vērtības, gan palīdzēt to izdarīt citām tautām? Arī šeit Staļins bija pravietisks – tā ir tikai Krievija. Tieši tāpēc visas pasaules liberasti, zilganie un sātanisti neguļ ne dienu, ne nakti, izgudrojot aizvien jaunus apmelojumus, tapēc to pārstāvis sers Eltons Džons izrāda neapmierinātību KF prezidentam par LBGT propogandas ierobežošanu bērnu vidū.

Taču KF prezidents nesen deva interviju laikrakstam Financial Times, kurā faktiski paziņoja par liberālisma ēras galu.
Kas ir Financial Times? Tas ir viens no globālās planetārās pārvaldes ziņu avotiem, kur tiek izziņots viss tas, kas tuvākajā nākotnē sagaida pasauli- tapēc šeit ir jāsaprot, ka ne jau KF prezidenta personiskais viedoklis tas ir, bet kaut kas daudz vairāk.

Tieši tāpat, kā savas runas laikā ANO ģenerālajā asamblejā pirms vairāk kā 10 gadiem V.V Putins paziņoja par vienpolārās pasaules jeb ASV hegemonijas beigām, kas tagad pilnā sparā realizējas, tā arī šis paziņojums ir jāuztver tikpat nopietni un tas dod cerību, ka pati globālā pārvalde ir sapratusi to, ka globālais liberastisms un pidarasings ir jāaptur, citādi aiziet bojā visa baltā rase un par tuvojošos ekonomisko, politisko un sociālo katastrofu jau krietnu laiku savās publikācijās runā tādas globālistu institūcijas kā Romas klubs un citas.

Pasaule ir grandiozas formatizācijas priekšā. Cik ātri to sapratīs vietējie sorosoīdi?

Aivis Vasiļevskis