‘Sintētiskā bioloģija – ĢMO 2.0’

Vai mēs spēsim tuvākajā nākotnē vispār atrast dabisku pārtiku apstākļos, kad tiek pielietotas aizvien jaunas gēnu inženierijas tehnikas? Pasaules lielākā starptautiskā organizācija ‘Zemes draugi’ iepazīstina ar jaunām briesmām savā atskaitē ‘Sintētiskā bioloģija- ĢMO 2.0’
https://foe.org/resources/gmos-2-0-synthetic-biology-guide/

Pasaulē ir aizvien vairāk cilvēku, kuri būtu gatavi iegādāties dabiski audzētos produktus. Tādus, kuri nesatur ĢMO, pesticīdus, mākslīgos saldinātājus, konservantus, garšas pastiprinātājus un citas piedevas. Produktus, kuri ne tikai ir daudz labāki veselībai, bet arī ir audzēti tradicionālās koncepcijas ietvaros, harmonijā ar dabu, ievērojot kultūru daudzveidību un tradīcijas.

Krievijas prezidents nesen ir paziņojis, ka tā organizēs savus ekoloģisko produktu zīmolus.
Šis virziens tiek izskatīts kā pretspēks alkatīgo korporāciju vadītai masu ražošanai, kura iztukšo un piesārņo Zemi un ekspluatē vēlmi patērēt aizvien vairāk preces, neizvērtējot to lietderību, izmaksas un ietekmi uz apkārtējo vidi. Patērētājs iegūst izvēles ilūziju -20 siera veidus ar dažādiem ķīmiskiem un ģenētiskiem pildījumiem, kuri tikai ar to atšķiras viens no otra- bet šajā sarakstā nav dabiska, garšīga produkta no vietējā ražotāja.

Tomēr, neskatoties uz pieprasījuma pieaugumu pēc dabiskās produkcijas, ar katru gadu tās ražošana kļūst aizvien grūtāka. Eiropas patērētāju un ekoloģiskās organizācijas Eiropā un Krievijā it kā ir panākušas to, ka ražotājam jāseko ĢMO saturam savos produktos, kā jau tiek izstrādāta jauna tehnoloģija, kuru var nosaukt par ĢMO 2.0 jeb sintētisko bioloģiju.

Tā saucamie pirmās paaudzes ĢMO –tie ir organismi, kuri veidoti ar sveša gēna iestrādi organismā nolūkā izraisīt tajā attiecīgas īpašības. ĢMO 2.0, tie ir dzīvi organismi, kuri gēni tikuši rediģēti ar pavisam citu metodi. Pie tam apstrādātais organisms var gan iegūt jaunas īpašības, gan zaudēt savas iepriekšējās, ja no tā izņem kādu eksistējošu gēnu.
Kas ir gēnu redakcija, kuru šobrīd pielieto, lai ražotu dažāda veida piedevas un komponentus pārtikā? Pēdējos gados bieži izmanto CRISPR Cas9 tehnoloģiju.
https://ghr.nlm.nih.gov/primer/genomicresearch/genomeediting

Tā balstīta uz baktēriju imunitāti. Gēnu inženieri iemācījušies to izmantot, lai mainītu augus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Baktērijas labi atsit jebkuru vīrusu uzbrukumus un lai to izdarītu, tās veido īpašus fermentus. Kad baktērija nogalina vīrusu, tā kopē daļu DNS sev, lai pēc tam, kad šis vīruss atkal satikts, to iznīcinātu ar šo savu jauno imunitātes ‘kaseti’

Vīrusa uzbrukuma gadījumā baktērija saražo olbaltumu Cas9. Ja to ‘piemāna’, piešķirot mākslīgu RNS un palaist biokaseti ar to organismā, tad šis olbaltums ar attiecīgu RNS meklēs ģenētiskus fragmentus, kuri tam atbilst. Atklājot saistību ar svešu DNS, tas sāks to apstrādāt jeb ‘piegriezt’, lietojot drēbnieku terminoloģiju, būtu tas vīrusa DNS, vai auga/dzīvnieka/cilvēka DNS. Tāpēc šo metodi vēl dēvē par genoma ‘šķērēm’.

Tā var ne tikai izgriezt gēnu vai kādu DNS daļu, bet arī ievietot tā vietā citu. Tam nepieciešams tikai pievienot fermentus, kuri atjauno DNS struktūru modificētājam vajadzīgā veidā. Tiek uzskatīts, ka tas viss ir tehnoloģiski daudz vienkāršāk un arī lētā, kā veidot tradicionālos ĢMO, kā to dara ar tā saukto bioloģisko ballistikas metodi, kad šūnu burtiski apšauda ar svešo gēnu, lai iedabūtu to iekš tās.

Visērtāk ar šo jauno metodi ir gēnus izvākt – pēc dažiem aprēķiniem šāda CRISPR Cas9 gēnu redakcija ASV laboratorijā izmaksā apmēram 75 dolārus. Tur jau var iegādāties aprakstus par to, kā veidot šīs kasetes.

Tādas biokonstrukcijas tiek plānots izmanto lauksaimniecībā un citās ražošanas sfērās. Un atkal rodas jautājums- cik tas ir droši masveidā mainīt gēnus dažādiem organismiem, cik tas ir ētiski un pie kādas kārtējās katastrofas tas var novest, ja cilvēks kārtējo reizi jaucas dabiskajā un spēlē Dieva lomu.

Dotajā brīdī gēnu redakcija visai aktīvi jau tiek pielietota, lai veidotu ģenētiski modificētas baktērijas, ūdenszāles, kuras savukārt ražo vielas, kuras nepieciešamas pārtikas vai kosmētikas ražošanai.

Krievijā šādas piedevas vēl nav izplatītas, taču tās var būt atrodamas kosmētikas produktu tirgū. Atsevišķa regulējuma šādiem organismiem vēl nav. Tie drīzumā var tikt atzīti kā tradicionālie ĢMO un tad tie iekļausies esošajos aizliegumos un tiks atbilstoši marķēti.

Taču, ja tā nenotiks, tad situācija veidosies cita. Pamatojoties uz to, ka šajā metodē svešs gēns netiek izmantots, tās lobisti Eiropas Savienībā aktīvi pieprasa to izslēgt no ĢMO regulējošās likumdošanas. Pagaidām tas viņiem neizdodas, bet ASV tas neskaitās nekas īpašs un tur nav atsevišķa regulējuma.
Tad kā atšķirt dabisku produktu no ĢMO? Modificētie organismi ES un Krievijā tiek marķēti. Jābūt norādei, no kādiem organismiem tas ir iegūts.

Bet tā kā gēnu redakcijas metode vēl nav iekļauta nekādā statusā, tad uz to šobrīd neattiecas marķēšanas vai aizlieguma noteikumi, produkta ražotājs pat var nezināt, ka izmanto kaut kādus komponentus, kuri patiesībā ir veidoti ar šādu metodi. Tāpēc ekologi pamatoti uzskata, ka šo informāciju nedrīkst slēpt un patērētājam ir skaidri jāredz izvēle starp dabisko un sintētisko bioloģiju.

Savukārt korporācijas ir ieinteresētas to slēpt, jo pretstatā visiem viņu apgalvojumiem par ģmo nekaitīgumu veselais saprāts tomēr cilvēkos vēl nav pavisam pazudis un liela daļa spēj saprast šo globālās kontroles un indēšanas koncepciju, kas to veic un kam tas kalpo, kā arī sasaistīt to kopā ar citiem projektiem, agresīvo vakcinācijas un jauno 5G apstarošanas mega projektu – kāds būs nākotnes cilvēks, kam ar šo visu nāksies saskarties, grūti pat iedomāties, vai tas vispār vairs būs cilvēks. Un šī ir kārtēja cīņa starp veselo saprātu un industriju ar tās apmātajiem visa dzīvā modificēšanas un iznīcināšanas ‘progresa’ fanātiem.