Pūļa – elites sabiedrības shēma.

Visa sabiedrība, atkarībā no tās pieejas zināšanām, tiek dalīta 3 pamata grupās.

1. Pūlis – ar fragmentārām zināšanām apveltītie. Tās mainās atkarībā no vides spiediena, piemēram, caur autoritātēm, slavenībām, sportistiem, politiķiem.
Pūlim tiek formēts vajadzīgais informatīvais modulis un pūlis tiek apmācīts savu dzīvi veidot, pamatojoties uz minēto autoritāšu un ekspertu spriedumiem.

Piemēram, Pasaules Veselības Organizācijas melīgais modulis un ‘ekspertu slēdziens’ attiecībā uz nekaitīgu alkohola devu diennaktī –vīrietim 2 vienības alkohola (30g etanola 96% spirta) diennaktī.
Sievietei 1 vienība alkohola (15g etanola) diennaktī.
Vienu nosacīto alkohola vienību sastāda 30 grami vodkas, konjaka vai viskija, vai 120 grami sarkanā vīna, vai 330g alus.

Tagad apskatāmies 1972 gada ГОСТ 18300-72. Tur teikts tā – etilspirts ir viegli uzliesmojošs bezkrāsas šķidrums ar raksturīgu smaku, kas attiecināms uz spēcīgas iedarbības narkotikām, kas sākumā uzbudina, tad paralizē nervu sistēmu.
Kā sauc cilvēku, kas lieto narkotiskās vielas? Vai ir iespējams būt ‘nekaitīgam’ vai ‘kulturālam’ narkomānam? Kāpēc šīs pašsaprotamās lietas, kuras tik labi redzamas, pavērojot apkārtējo vidi un savu organismu, tomēr nav vairumam ļaužu saredzamas?

Tā vietā ir vesela argumentu kaudze par savu izvēli, veselas kultūras eksistenci un nekaitīgumu nelielās vai lielākās devās. Tad var piedāvāt lietot bebra mīzalus- arī nelielās dozās. Labāki būs elitāro pasugu bebru mīzali, saka, ka tur esot daudz vitamīnu- tie paplašina asinsvadus, noņem stresu –britu zinātnieki taču pierādījuši.

2. Elite. Tai piemīt diezgan liels zināšanu daudzums. Biežāk viņi ir labi skoloti kādā sfērā- ir armijas elite, finanšu elite, politiskā elite, taču arī viņu kaleidoskopiskā pasaules uztvere neļauj zināšanas apvienot un iegūt vienoto pasaules redzējumu.

3. Sistēmas saimnieki. Tiem piemīt pilnīgākā pasaules uztvere, kopaina, viņu rīcībā ir visas cilvēces uzkrātās zināšanas. Arāja dēls – arājs. Cara dēls- cars. Bet kas vada carus?

Sistēmas stabilitāte balstās uz to, ka gan pūlis, gan elite pēc būtības ir vienas un tās pašas grupas pārstāvji. Tāpēc šo ‘eliti’ ir jāliek pēdiņās, jo patiesībā tā ir tikai pseido elite. Atšķirība tikai tā, ka tai ļauts ieņemt priviliģētu stāvokli attiecībā sabiedriskajā piramīdā, lai pildītu uzraudzības funkcijas un vagara lomu pārējai sabiedrībai.

Taču ne pūlis, ne ‘elite’ nav spējīgi patstāvīgi izstrādāt informatīvos moduļus un formēt pasaules redzējumu. Tāpēc gan vieni, gan otri darbojas pēc sistēmas likumiem un vienmēr ir paredzami pārvaldes subjektiem jeb saimniekiem.
Ik pa laikam instrumentus ir jāuzasina. Tad, kad elite ir degradējusies, pārvaldes subjekts to atdod pūlim saplosīšanai. Tad parādās jauna elite. Taču arī tā vienmēr atkārto iepriekšējās likteni, tā kā morāles kritēriji paliek nemainīgi.

Elites atjaunošanas veidi ir divi. Viens ir apgriešana no apakšas – tā ir revolūcija.
Otrs ir apgriešana no augšas. Tas ir 1937 gads PSRS- process, kur notikušo gan nezinošais pūlis, gan pati ‘elite’ joprojām veļ uz Staļinu. Pūlis nav spējīgs saskatīt pārvaldes manevrus, bet ‘elitei’ ir izdevīgi arī turpmāk uzturēt šo nezināšanu, kas ļauj uzturēt mītu par vienu vainīgo personu.

Ir vēl viens variants. Bet tas iziet ārpus pūļa- elites sistēmas. Tas ir pārvaldes bāzes paplašināšana līdz visas sabiedrības apmēriem – atklāta zināšanu pieejamība sabiedrībai, sociālo liftu iedarbināšana, kas ļauj kompetentam subjektam uzņemties atbildību par savu kompetenci un rīkoties tajā, neatkarīgi no dažādu karteļu, grupējumu un partiju sponsoru interesēm. Un tikai šis variants piedāvā iespēju sagraut visu sistēmas modeli, jo tikai tad, kad zināšanas būs pieejamas visai sabiedrībai un varēs tikt pielietotas kopējā labuma realizācijai, pūļa –elites piramīda sabrūk un rodas Tauta.

Kādu ceļu iesim, Tautieši?