Gandrīz visas zināmās cilvēces vēstures gaitā tie, kuri sauc sevi par valdošo eliti, ir spējuši atrast dažādus veidus, kā piespiest visus citus cilvēkus, kuri atrodas zem viņu kontroles, strādāt sava ekonomiskā labuma gūšanai.

Mūsdienās cilvēki paši labprāt sevi paverdzina – kredīta ņēmējs ir kreditora kalps, bet pasaulē nekad nav bijis tik daudz parādu, kā šobrīd. Saskaņā ar Starptautiskā Finanšu institūta datiem, globālais parāds ir sasniedzis 217 triljonus dolāru, kaut arī ir aprēķini, kuri to parāda vēl daudzkārt lielāku.
Ja arī cilvēki it kā saprot to, ka visa planēta ir iegrimusi parādos, retais uzdod sev jautājumu, kam tad visa planēta ir parādā, marsiešiem, vai?

Šis bezprecendenta parādu burbulis ir pats lielākais resursu pārdales mehānisms cilvēces vēsturē un tie, kas šīs bagātības pārvalda, ir izredzētie barības ķēdes paši augšējie slāņi.
Vai zināt, ka 8 bagātākajiem cilvēkiem šobrīd pieder tikpat bagātību, kā 3.6 miljardiem nabadzīgāko? Katru gadu starpība starp ultra bagātajiem un nabadzīgajiem pieaug. Šajā procesā svarīgu lomu spēlē pasaules ekonomikas un finanšu globalizācija.

Visa pasaules finanšu sistēma balstās uz parādiem un šī sistēma nepārtraukti velk bagātības uz pašu piramīdas virsotni.
Alberts Einšteins esot teicis, ka sarežģītais procents, tas ir 8 pasaules brīnums. Kas to saprot, tas pelna, kas nesaprot- tas maksā.

Vai patiešām viņš to teica, vai ne, nav tik būtiski, bet izteiktā doma ir gluži pareiza. Iegremdējot mūs visus parādos un tos piedzenot, šī elite var sēdēt neko nedarot un tikai kļūt aizvien bagātāka. Tai laikā visi tie, kas šos parādus cenšas atdot, strādā nebeidzamas stundas, lai apmaksātu rēķinus- taču patiesība ir tajā, ka mēs tērējam savas dzīves labākos gadus un bieži arī veselību, lai padarītu bagātu kādu citu.

Daudz ir rakstīts par tiem, kuri vada pasauli. Var to saukt par eliti, globālistiem, taču vairums saprot, par ko ir runa un saprot arī to, kā viņi visus kontrolē, tā nav nekāda globāla sazvērestības teorija – tie ir šie parādi un rēķini, tās ir milzīgās korporācijas. Tas viss patiesībā ir ļoti vienkārši – nauda ir sociālās kontroles mehānisms un iedzenot ļaudis pēc iespējas lielākos parādos, šī elite piespiež visus strādāt uz sevi un vairot bagātības.

Tas sākas jau ļoti agrā vecumā. Vecāki ļoti mudina savas atvases iet koledžās, augstskolās un no visiem spēkiem cenšas to visu apmaksāt, apgalvojot, ka pēc tam būs labs darbs, nebūs problēmu atmaksāt arī studiju kredītus.

Taču pēdējos 10 gados parādu apjomi par studiju kredītiem ASV vien ir pieauguši par 250% un tā ir fantastiska summa – 1.4 triljoni dolāru. Miljoni jauno studentu jau iekļaujas ‘reālajā pasaulē’ un daudzi no tiem tērēs daudzus dzīves gadus, lai šo parādu atstrādātu.
Bet tas ir tikai sākums.

Lai būtu sekmīgs šajā sabiedrībā, praktiski visiem ir vajadzīgs auto- attiecīgos kredītus mūsdienās saņemt ir ļoti viegli. Nesen tos deva tikai uz 4-5 gadiem, šobrīd pieejams līdz 6-7.
Kopējā autokredītu summa ASV ir pāri triljonam dolāru un arī šis burbulis turpina strauji augt. Ja nu jūs vēlaties arī māju, tad lieniet vēl dziļāk parādos- ja agrāk hipotēku deva līdz 10 gadiem, tad šodien jau pat līdz 40. Starp citu, no kurienes radies termins ‘hipotēka’? Tas nāk no latīņu valodas un tā nozīme ir – nāvējošā ķīla. Un tagad, kad lielākā tiesa hipotekāro kredītu ir uz 30-40 gadiem, daudzi tā arī turpinās tos maksāt, kamēr burtiski nomirs.

Diemžēl vairums ļaužu pat nesaprot, cik ļoti viņi dara bagātus tos, kuri šos kredītus izdod. Piemēram, jums ir 30 gadu hipotēka uz māju 300.000 dolāru vērtībā ar 3.92% likmi gadā- līdz ar to kopējā summa atdošanai būs 510.640 dolāri.

Kredītkartes parāds ir vēl viltīgākas. Procentu likmes šeit jau ir divciparu skaitļos un rezultātā daudzi patērētāji rezultātā maksā pat vairākas reizes vairāk, nekā aizņēmušies – ātrie kredīti vispār ir nonsenss šajā ziņā, tam pieskaitot parādu piedziņas firmas, summa var desmitiem reižu pārsniegt aizņemto.
Pēc Federālās Rezerves datiem, kopējā kredītkaršu parādu summa arī ir pārsniegusi triljonu dolāru tikai ASV. Kopumā tur patērētājiem šobrīd ir aptuveni 13 triljoni dažādu parādu. Kā kredīta ņēmēji, visi cilvēki ir kreditora kalpi –un retais saprot to, kas īsti ir izdarīts ar viņiem.
Turklāt tas viss ir tikai individuālie parādi. Taču parādos dzīvo arī valstis un valdības, un tur summas ir daudzkārt iespaidīgākas.

Neskatoties uz to, ka visas pasaules valstis ir ļoti atšķirīgas it visā, taču faktiski visas uzskatīja, ka tām ir vajadzīga Centrālā Banka. Tikai 0.1% šodien dzīvo tur, kur nav Centrālās Bankas.
Ja pirmīt tika runāts par to, ka kopējais planētas parāds ir 217 triljoni dolāru, tad atliek saprast vien to, ka Centrālās Bankas ir radītas tam, lai šos nebeidzamos parādus veidotu un ja 99.9% cilvēku dzīvo valstīs, kurās Centrālās bankas ir, tad kļūst skaidrs, kā varēja uzkrāt tādas kosmiskas summas parādos. Pasaules elite izmanto parādu kā bagātības avotu, bet Centrālās Bankas ļāvušas tiem faktiski paverdzināt visu planētu.

Varbūt ne visiem ir saprotams, kāda ir Centrālās bankas atšķirība no parastās- šāds skaidrojums ir dots wikipedia- Centrālā banka, rezerves banka- iestāde, kura vada valsts valūtas, naudas masu un procentu likmes. Tās kontrolē arī komerciālo banku sistēmu savās valstīs. Atšķirībā no tām, Centrālā Banka ir monopolists, kurš var palielināt naudas masu valstī un ja valstī ir nacionālā valūta, to arī drukā turpat.
Pēdējos 100 gados Centrālās bankas pamazām tika ieviestas visās pasaules valstīs – šodien ir tikai dažas pundurvalstiņas, kurās tādas nav- Monako, Mikronēzija, Maršalu salas utt.
Bet pat neskatoties uz to, ka Centrālās bankas ir faktiski visur, tikai neliela ļaužu daļa izprot to darbību un var pastāstīt, kā rodas nauda.

Arī pašās ASV vairums cilvēku uzskata, ka to vienkārši drukā valdība. Bet tas nepavisam nav tā. Tāpēc daudziem ir pamatīgs pārsteigums, kad viņi uzzina, ka ASV dolārs ir parāds. Valdība iesniedz obligācijas- parādu saistības Federālai Rezervei un pretī saņem dolārus, kuras tā vienkārši drukā no zila gaisa. Tālāk Federālā Rezerve šīs obligācijas tirgo par augstu cenu.
Tā kā valdībai par šīm parādzīmēm ir jāmaksā arī %, tad parāda summa šajās transakcijās vienmēr ir lielāka, nekā iegūto dolāru summa. Bet mums saka, ja mēs pietiekoši ātri spēsim izplatīt naudu visā ekonomikā, aplikt to ar nodokļiem, tad parādu beidzot varēs nodzēst. Taču tas nekad nenotiek, tāpēc ka valdībai vienmēr ir jāatgriež vairāk naudas, nekā tai ir. To sauc par parādu spirāli un no tās nekad nevar izkļūt, iekams šī šaušalīgā sistēma nav likvidēta.

Bet kāpēc jebkura valdība ir spiesta ņemt naudu no Centrālās Bankas pirmām kārtām? Kāpēc valdība pati nevar drukāt savu naudu?
Tas ir noslēpums, par kuru nevajag runāt.

Teorētiski tai pašai ASV valdībai nemaz nevajag ņemt šos parādus ne centa, tā var pati vienkārši drukāt naudu un laist to apgrozībā.
1963 gadā prezidents Kenedijs parakstīja attiecīgu rīkojumu 11110, kurš ļāva ASV valdībai drukāt savu naudu, apejot Federālo Rezervi. Vēl šodien var atrast šīs obligācijas jeb United State Notes pārdošanā ebay. Taču likumsakarīgi, ka pēc tādas iedrošināšanās Kenedijs tika novākts ātri vien.
Ja valsts pārietu uz šīm United State Note, kuras aizvieto Federal Reserve Note, kā tas ir rakstīts uz šī brīža dolāru zīmēm, tad šāds 20 triljonu ārējai parāds neeksistētu.
Taču pasaules elitei ir jāpiespiež nacionālās valdības ielīst parādos, jo tas ļauj paverdzināt veselas tautas un gūt milzīgu peļņu.

Jau 1913 gadā šis nelietīgais plāns tika izdabūts Kongresā- to panāca šaura Wall-Street darboņu grupa. Par to amerikāņu autors Edward Griffin ir sarakstījis monumentālu darbu – The Creature from Jekyll Island: A Second Look at the Federal Reserve. Centrālā Banka ir apzināti izveidota kā parādu spirāles veidošanas mehānisms, kas arī sāka notikt.

Un tā kopš 1913 gada valsts parāda apjoms ir pieaudzis vairāk kā 6000 reizes, bet dolāra pirktspēja ir kritusies par 98%. Daudzi vēl joprojām atrodas ilūzijā par to, ka šos parādus ir jelkad iespējams nosegt, ja tikai pietiekoši ātri tiks ‘sildīta ekonomika’, taču tas vienkārši matemātiski nav iespējams.
Un vairums ļaužu atrodas tādā pašā ilūzijā par to, ka Federālā Rezerve ir valdības sastāvdaļa vai kaut kāda institūcija, kas tai pakļaujas. Bet tā tas nav.

Tās nosaukums ir pamatos maldinošs un ar federālo valdību tai nav nekāda sakara- tā ir neatkarīga Centrālā Banka- tās vadību gan nozīmē ASV prezidents, taču gan Federālā Rezerve, gan visu citu valstu Centrālās Bankas pēc būtības neatbild nekam- tās ir privātas korporācijas. Saskaņā ar ASV konstitūciju, privāts banku kartelis nevar izlaist savu naudu- tādas tiesības ir Kongresam. Tad kāpēc visā pasaulē šīs tiesības un visa kontrole tika nodota šīm privātajām iestādēm?

Patiesība ir tajā, ka mums nav tās vajadzīgas. No 1872 – 1913 gadam ASV nebija Federālā Rezerve un nebija ienākuma nodokļa- un tajā laikā ASV sasniedza lielāko ekonomisko izaugsmi savas vēstures gaitā. Tad tika radīta FR un kopš tā laika ir piedzīvotas 18 dažādas recesijas un depresijas, ievērojamākā bija, protams, Lielā Depresija, kas sākas 1929 gadā.. Tāpēc Centrālo Banku sistēmas atcelšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai atveseļotu un sakārtotu planētas un valstu ekonomikas.

Citādi nav iespējams atrisināt samilzušās ekonomiskās un finansiālās problēmas, kā tikai likvidējot šo sistēmu, kas balstās uz parādu.
Taču tā kā parādu turētāji ir neaptverami bagāti, tiem ir milzīga ietekme uz visiem procesiem pasaulē, tie kontrolē visus masu medijus, globālās institūcijas, kā ANO, jebkurš, kas centīsies apšaubīt tādas sistēmas derīgumu, tiks iznīcināts bez mazākās aizķeršanās un pasaulē ir ļoti maz tādu politiķu, kuri iedrošinātos runāt vai pat domāt par Centrālās bankas likvidāciju.

Taču tas pamazām sāk mainīties. Aug nākošā paaudze, kuri spēs saņemties un pārraut šo tīklojumu, kurš smacē visas pasaules tautas, tas nebūs viegli, bet jātic, ka masu statistika šajā jautājumā beidzot gūs virsroku.

Tad kāpēc Latvijas bankas vadītājam neko nevar ne izdarīt, ne pierādīt, ne atstādināt? Tāpēc ka Latvijas Banka ir tieši tāda Centrālā Banka, jeb starptautiskās finanšu mafijas Eiropas Centrālās Bankas sastāvdaļa, kuru savukārt kontrolē tā pati FR. Tikai nosaukums ir ‘tautisks’, bet saturs ir parādu verdzības realizācija latviešu un krievu tautai.

Un tieši zem nacionāliem simboliem un saukļiem maskējas lielākie nelieši un savas tautas ienaidnieki, realizējot šīs darbības praksē.

Aivis Vasiļevskis