Ir daudz iemeslu, kāpēc tas, ko tagad sauc par “astroloģiju”, tāds nav – tā ir tikai ļaužu muļķošana – astromantija – zīlēšana pēc planētu stāvokļiem – veiklu muldoņu muldēšana naudiņas pārvilināšanai no lētticīgo klausītāju naudas makiem uz muldošo blēžu naudas makiem.

Minēšu tikai trejus iemeslus.

Pirmais ir tas, ka tagad Solārās Astroloģijas (kas prasa gaišredzību tādā pakāpē, lai redzētu visu treju centrālo sauļu atrašanās vietas) vietā tiek pielietota ģeocentriskā astromantija, kas, iedarbojoties uz apziņu, to piesaista matērijai un attīsta egocentrismu. Atkāpe no Solārās Astroloģijas diktē pievēršanos vienkāršotam zodiakam, kurā ir tikai viens zodiaka aplis un tātad planēta “kā objekts” ir tikai vienā zodiaka sektorā. Patiesībā (treju sauļu dēļ) ir attiecībā viens pret otru nobīdīti treju Sauļu zodiaki un tāpēc katra planēta atrodas trejos zodiakos atšķirīgos grādos – katrai planētai ir treji aspekti.

Otrais ir tas, ka Cilvēkus ietekmē reālā planētu mijiedarbību sistēma. Reālā tādā veidā, ka šo sistēmu nosaka faktiskais planētu izvietojums Saules sistēmas telpā, bet ne tie “leņķi”, “mājās”, “eksaltācijas” un citi vārdiņi, kādus astromanti lieto, kad apskata “planētu” aspektus savos papīra riņķos. Faktiskais planētu skaits ir lielāks par to, ko var konstatēt ar mūsdienu “zinātnes” instrumentiem, to atrašanās vietas un iedarbības astromantiem nav zināmas. Saules sistēmā starp planētām un Zemi nav tādu aspektu, kā ko to tobrīd zīmē un apraksta astromanti. Tas ir blefs – tas ir acu apmānīšanas triks – ar kura palīdzību ilustrē muldēšanu par “planētu ietekmi uz notikumiem”.

Piemēram, Venēra attiecībā pret Sauli var būt saplūsmē vai “opozīcijā” Zemei, bet nekad nevar būt opozīcijā Saulei, tāpat kā Venēra attiecībā pret Zemi var būt divos radikāli atšķirīgos veidos saplūsmē ar Sauli, bet nekad Zeme nevar būt opozīcijā Saulei, jebšu tādā stāvoklī (kā riņķa līnijas punkts ir atsevišķs, nepilnīgs riņķa līniju radījušā centra gadījums – un tad “opozīcija” ir nepilnīguma pretstats pilnībai) ir vienmēr, kur to nosaka tas, ka katra planēta ir sava cēloņa – Saules daļa un izteiksme, kur sekas ir cēloņa izpausmes filosofiskā kategorija, bet realitātē radījums, kā Radītāja daļa, nekad nevar būt opozīcijā savam Radītājam – Bērns ir vienots ar Tēvs-Māti vienā organismā, apziņā un dzīvē. Bērns nav opozīcijā Mātei, kā Māte nav opozīcijā Tēvam.

Opozīciju meklēšana, redzēšana un darbība ir prāta slimība ar visām no tās izrietošajām sekām – dzīves sabrukumu. Atdalīšanās, opozīcijas veidošana un opozicionāra darbība ir opozīciju veidojošā Saprāta vājuma un nepilnību sekas – tumšās hierarhijas izcelsmes cēlonis. Tumšā hierarhija to ievazā un turpina visur – Zinātnē, Mākslā, Reliģijā, politikā, ekonomiskajā konkurencē, sabiedrības dzīves atomizācijā un ģimenes sagraušanā. Tāda sagrāve turpinās personības dezintegrācijā.

Cilvēce dzīvo tumšās hierarhijas izveidotos un uzturētos murgos. Cilvēkiem ir iestāstīs, ka viņos notiekot viņa paša apziņas daļu cīņa. Jūtas cīnoties ar Prātu un intelekts nesaderot ar emocijām – ka esot viens vai otrs, ka tie viens otram traucējot, un vajagot dzīvot sašķeltībā – ar vienu par spīti otram, nomācot otru pirmā labklājības vārdā.

Jūtas ar Prātu necīnās. Jūtas vada Prāta darbību – sniedz domformu konstrukciju parametrus. Prāts, savienībā ar Jūtām, uz iepriekšējo domformu bāzes veido jaunas – augstākā pakāpē harmoniskas un tātad darbīgākas. Jūtas attīstoties, pārveido – paceļ augstākos plašumos Prāta dzīvi.

Tas, ko tagad sauc par “Jūtu dzīvi” – emocijām un to konkurenci ar Prātu par gūstamo apmierinājumu, ir nekontrolētas psīhes – dzīvniecisko instinktu patvaļa tad, kad to pieļauj vājš, bremzēts saprāta emanētais intelekts vai tā trūkums personībā. Attīstīta intelekta vadībā – ietekmē esošā psīhe – dzīvnieciskie instinkti pilda organisma dzīves izpildmehānismu funkcijas. Instinktu patvaļa ir tur, kur trūkst Saprāta emanētā intelekta organizējošās vadības.

Tāpēc tumšā hierarhija visādi veicina izlaidību, visatļautību un paškontroles trūkumu, bet bremzē savaldības un iekšējās organizētības veidošanu. Tumšā hierarhija izplata iluzoru konkurences, egocentriskas patvaļas un opozicionāras cīņas visuresamības mītu. Tajā viņiem palīdz deģenerētas reliģiju paliekas – māņticība, Filosofisko doktrīnu izkropļojumi, neizglītotu, melīgu un mantkārīgu propagandistu sprediķi, visu veidu šamaņi un astromanti.

Trešais un būtiskais ir tas, ka pašlaik (Armagedona apstākļos) nenotiek Iesvētīšanas. Astroloģija ir atsevišķa Iesvētīšanas pakāpe tad, kad sasniegta atbilstoša apziņas un Saprāta attīstības, kā arī Saprāta emanētā intelekta attīstības pakāpe un tās vibrāciju līmenis – gaišredzības plašums un aspektu dziļums. Iesvētīšanas un tajās iegūtās Zināšanas ir slepenas – neizpaužamas. Tāpēc neviens Iesvētītais tās nekad neizpaudīs un uz to bāzes netaisīs publiski pieejamu, personiski izsniedzamu “horoskopu”. Ja Iesvētīti iniciētais to darīs, tad tikai pats savām vajadzībām, dziļā slepenībā un par to nevienam neko nestāstīts. Iesvētītais “skatās no augšas” – ir bezpersonisks – nekad tur neiejauc savu no personības attīstības līmeņa un pašreizējā attīstības aspekta izrietošo “patīk”, “nepatīk”, “labi”, “slikti”, “pareizi”, “nepareizi”.

Neiesvētītais astromants vienmēr ir personisks (nevar tāds nebūt – viņam nav “ārpus personiskā izceļošās Iesvētīšanas” – nav tā, kas ir ārpus personības – nav pārpersonīgā iniciatora – neviens astromants netiek pieņemts, pietuvināts, pielaists Skolotāju darbības sfērai. Visi astromanti, tāpat kā citi zīlnieki, ir tumšās hierarhijas līdzdarbnieki un tumšo būtņu ietekmju kanāli.) Personiskais astromantā liek lūkoties uz jautātāja personisko dzīvi. Pārpersoniskais jautātāju neinterisē un nav astromantam pieejams. Uzdodot personiskus (astromantiskus) jautājumus, nav iespējams iegūt pārpersonisku Astroloģisku atbildi.

· Astroloģija ir tas, kur nav personiskā.

· Astroloģija ir Pārpersoniskajā.

· Personiskajā ir astromantija.

Astromanta atbildei ir divas daļas. Pirmā ir viņa stāstiņš par planētu stāvokli, bet otrā daļa ir viņa interpretācija. Esot personiskās (neiesvētītās) apziņas stāvoklī, astromants viņam “redzamo planētu stāvokli” interpretē caur savām personības kvalitātēm un šajās interpretācijās jautātājam stāsta pats par sevi – savām attiecībām un savām reakcijām – to, ko pats darītu tādā situācijā, esot šajā personības attīstības stāvoklī un planētas orbītas punktā.

Vērošana ir spēcīgākā Gribas projekcija. Tai seko domas veidošana un darbība fiziskajā pasaulē. Kad astromants iedziļinās sava klienta personiskās dzīves situācijā, viņš tajā projicē savu Gribu, kuru vēlāk interpretējot, formulē domās, kuras izsaka vārdos – darbībā fiziskajā pasaulē. Tādā kārtā astromants veic pilnu maģiskās darbības – klienta apziņas programmēšanas ciklu. Uzrunājot astromantu, viņa klients atsakās no savas Gribas vadības un nodod sevi svešas Gribas spēka padotībā, bet astromants iejaucas svešā karmā. Astroloģija paredz brīvu Gribu sadarbību hierarhiskās attiecībās, bet astromantija formē apdullinātu un ilūzijās turētu apziņu verdzību.

Pauls Stelps

P.S tas iepriekšējais posts par to, ka neeksistē zilais gēns, jau ir nobloķēts -FB ‘komūna’ atkal nodemonstrē savu lojalitāti vispasaules pidarasingam.