Uz trešās pasaules valstīm atkal dodas misionāru vilnis sludināt jauno ticību. Tikai šoreiz tie ir tērpti baltos halātos un šļircītēm krusta vietā. Viņi piedāvā medicīnisku risinājumu problēmām, kuras nav iespējams tādā veidā atrisināt. Taču ilūzija par viņu veiksmes stāstu un Rietumu medicīnas uzvarām ir gluži kā maģiska hipnoze.

Šo invāziju tagad sauc par vakcināciju. Pārliecināšana par to, ka vakcīnas ir absolūti nepieciešamas, paver durvis arī visām citām Rietumu medicīnas praksēm – īpaši masveida nozāļošanai.

Pēdējos gados, izmantojot dažādas viltus epidēmijas, cūku gripu. SARS un tagad kovidšovu, PVO ir spēlējusi galveno vijoli, uztiepjot šo doktrīnu- piedraudot ar sankcijām, karantīnām un ceļošanas ierobežojumiem, lai panāktu to, ka nācijas tiek vakcinētas.

Šajā ziņā PVO ir liela ietekme, tā pilda to pašu lomu, ko savulaik dažādi krusta karu ordeņi. Šai vakcinācijas invāzijai ir vēl kāds aspekts – dažādu ‘iepalikušo’ nāciju vadītāji ir tiešā labuma guvēji no tās.

Tā vietā, lai atzītu to, ka nabadzība, bads, posts un antisanitāri apstākļi attiecīgajās teritorijās ir tāpēc, ka tas ir politisks lēmums, ko viņi realizē sadarbībā ar lielajām transnacionālajām kompānijām un finanšu mafiju, lai turētu savas tautas vājas, slimas un pretoties nespējīgas, viņi taurē pavisam ko citu.

Viņi saka, ka cilvēki tur cieš no slimībām, kuras nevar kontrolēt, tur plosās vīrusi un tāpēc ir jāpieņem Rietumu medicīnas programmas un masveida vakcinācija.

Tas ļauj piesegt visas tās nelietības, kas tur notiek – tas ignorē faktus par to, ka neciešami dzīves apstākļi šajās valstīs tiek uzturēti tīšām un tur vienmēr būs slimības, jo imunitāte tādos apstākļos nevar būt stipra.

Tāpēc vakcinācija panāk vēl sliktāku efektu, tā vēl vairāk saplosa jau tā vājo imunitāti. Un tas kalpo tikai elitei.

Tad, kad lielās korporācijas sadarbībā ar šo vietējo eliti ir radījušas sistēmu, kura izmanto vietējo lēto darba spēku, izsūknē resursus, izcērt mežus, vienlaicīgi uzturot nabadzību, piesāroņojot vidi, turot populāciju slimu un pretoties nespējīgu, tās nāk klajā ar sirdi plosošiem paziņojumiem.

Tas ir kauns, viņi saka, kas notiek ar cilvēkiem, visas šīs slimības, mēs nodarbosimies ar labiem darbiem un palīdzēsim viņiem ar mūsu medicīnu. It kā tas var atrisināt viņu pašu radīto problēmu. Taču šī smadzeņu skalošana ar medicīnas propagandu ir vienkārši fenomenāla. Cilvēkiem rāda dažādas ārstu misijas, medicīnas ekipējumu un medikamentu kravas, kas tiek sūtītas uz šīm valstīm un viņi patiešām notic, ka tādā veidā miljoniem cilvēku tiek atjaunota veselība.

Viņi tic, ka Bila vakcinācijas programmas, kuras izkropļo simtiem tūkstošus, ir labdarība. Patiešām tic.

Kādā veidā ar vakcīnām var atrisināt gadu desmitiem tīšām uzturētu badu, piesārņojumu, nabadzību un zemo imunitāti? Nācijām, kurām to ielikteņi ir nozaguši valsti, zemi, resursus un tirgo to visu kapitālisma piramīdas augšdaļā esošajiem, tas neko nepalīdzēs. Ne vakcīnas, ne antibiotikas nerisina šo kapitālisma piramīdas radīto problēmu.

Ir taču acīmredzami, ka vakcīnu programmas nav uzlabojušas dzīves apstākļus un veselību ne Āfrikā, ne Indijā, ne pašos Rietumos – arī tur aizvien vairāk cilvēku slimo un kļūst atkarīgi no Farmas. Ja farmas doktori jums stāsta, ka viņi esot apturējuši vienu slimību, tad pajautājiet viņiem, cik ir nākušas vietā, pateicoties modernajam dzīvesveidam ar ķīmiju, datorizāciju un atrautību no Dabas.

Tad ko devās meklēt uz ‘jauno pasauli’ misionāri un krusneši, konkistadori un citi avantūristi ar savām ‘priecas vēstīm’, vai viņiem rūpēja attiecīgās tautas, kuras tur mierīgi dzīvoja, vai arī viņiem vajadzēja to zemes,resursus un pasaules kundzību?

Pilnīgi nekas nav mainījies arī šodien, nolūki un metodes ir identiskas. Vakcinācija ir jaunās tūkstošgades vecā kristīšana, tikai citā ticībā – bet pret ķeceriem un pagāniem tiks vērstas tās pašas represijas.

Pat pretestības situācija tam ir tāda pati – vai nu visi saskaldītie spēj apvienoties un pretoties, vai arī pa vienam izķer un apzīmogo. Tā kā viss ir mūsu gavās.