Saņēmu atsauksmes par Vācijas EgLi no 89. gada.

Reti pretīgs tips bez dokumentētas dzimšanas dienas un gada, dēļ kura Abrene uzdāvināta par VVF sadarbību ar KGB, Lats nomainīts uz Eiro ar 48% balsstiesīgo atbalstu un Uzvaras pieminekli drīkst tikai un vienīgi pārvietot, palīdzēja par Repšiem iemainītiem Rubļiem noprivatizēt pusLatviju.

Kā arī, neatbilst Valsts Pamatlikuma 37. pantam, jo dubultpilsonis vienmēr būs un paliks dubultpilsonis.

Atmini mīklu:
Kam pakaļa platāka par pleciem, bet KK mazāk par muti?

Egils Levits – Prezidenta Kandidāts !?
Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Antons Mikoss atkal atgādina par prātam neaptveramo nodevību – par okupantu jeb ārējā ienaidnieka armijas militāro pensionāru atstāšanu Latvijā. Tie bija vairāk nekā 20 tūkstoši izlases virsnieku vecumā līdz 38 gadiem, kurus ieveda Latvijā! Kopā ar saviem mazbērniem viņi tagad ir sapumpurojušies ap 200 tūkstošiem – sevišķi lieli nelieši, Krievijas impēristi. Tikmēr par Valsts prezidentu virzatieši Egilu Levitu – cilvēku, kurš ar savu parakstu akceptēja šo nodevīgo vienošanos ar Krieviju un okupantu armijas pensionāru sociālo nodrošināšanu Latvijā.

 

Protams, Levits nav vienīgais kangars, kuru dēļ latviešu tauta tiek saliedēta ar ārējiem ienaidniekiem. Šāda saliedēšana patiesībā ir noziegums pret cilvēci, kā rezultātā iet bojā latviešu tauta un valsts. Latvieši, samierinoties ar notiekošo, degradējas. Jo ikviena tauta, kas nepadzen ārējos ienaidniekus no savas teritorijas un netiek galā ar iekšējiem ienaidniekiem (piemēram, levitiem, vējoņiem, vīķēm-freibergām…), degradējas, līdz aiziet bojā kā tauta – paliek vien pūlis ar lopveidīgām interesēm…

 


Antons Mikoss
Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

 

Ļoti klusi noritēja ievērojama 25 gadu jubileja nodevīgajam Krievijas armijas izvešanas līgumam, ko 1994.gada 30. aprīlī parakstīja Latvijas ceļa valdības pārstāvji V. Birkavs un E. Levits. Nodevīgajam tāpēc, ka armijas kodols palika Latvijā ar pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām. Ar ģimenēm to skaits sasniedza 200 000. Izveda kara tehniku un demobilizēja iesaucamos un nelielu daļu virsnieku.

 

2005. gadā Jānis Aivars Baškers, Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, bijušais Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors, atvaļinātais pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja:

 

”Bez Baltijas kara apgabala štāba Rīgā bija arī Ziemeļrietumu robežapsardzības karaspēka štābs, 15.Gaisa desanta armijas štābs, Pretgaisa aizsardzības korpusa štābs, Gaisa spēku un flotes izlūkdienestu galvenās mītnes u.c.
Bija lielākas iespējas organizēt pretestību saiknē ar partijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un interfrontes organizācijām, balstoties uz iepriekšējos gadu desmitos Rīgā un Latvijā atvaļinātajiem visiem militāristiem, kopā ar ģimenes locekļiem tie bija aptuveni 200 000 agresīvi noskaņotu cittautiešu, kam ar Latviju bija un ir maz sakara, tikai ierasta vēlme diktēt savus noteikumus, izvirzīt prasības un iegūt materiālus labumus.
Mūsdienās vēl joprojām no krievu sabiedrības pārstāvju puses izskan viedoklis, ka arī viņi ir atbalstījuši Latvijas neatkarību. To ļoti minimāli var attiecināt uz atvaļinātajām militārpersonām.”

 

Kas ir mainījies šodien? Tie paši okupantu pūļi ar savām prasībām pēc Krievzemes atrodas Latvijā. Ar prasībām pēc Slāvlatvijas!

 

Šodien par tādu zīmīgu datumu varturi klusē, jo galveno Kremļa kurmi E. Levitu koloniālaijai (okupācijas) perioda inteliģencei uzdots ievirzīt par ‘’Nācijas tēvu”.

 

Koloniālā perioda inteliģence, Dž. Neru vērtējumā, ir nācijas vislielākā nelaime pēc formālās neatkarības atgūšanas. Tā pat ir noorganizējusi aptauju, kurā jautāts, kāds ir atbalsts Levitam vispār. Tādu jautājumu uzdodot, iedzīvotāji atbild, ka vairākums atbalsta. Ja būtu jautāts pēc būtības par viņa darbību Latvijas labā, piemēram, vai atbalstāt E. Levita uzspiesto Latvijai lielkrievu šovinistu milzīgo skaitu, – tad rezultāts būtu pretējs.

 

Tādas aptaujas, kurās nepaskaidro personas novērtējumu pēc padarītiem darbiem, bet pārsvarā pēc izskata vai pēc spējas runāt vispārējas frāzes, ir manipulatīvas un melīgas. Levitu uzspiež ar varas saldmi uzpirktie deputāti.

 

Krievija šeit varēja atstāt pēc līguma, ko parakstīja Levits, ap 200 000 krievu aģentu kopā ar līdz 1992.gadam demobilizētām militārpersonām un agrāk šeit dzīvojošiem VDK, kā arī neskaitāmu specspiegošanas iestāžu okupantu bariem un viņu ģimenes locekļiem. Tas ir uzpirkšanas un vervēšanas depozīts.

 

Pret sagatavoto nodevīgo līgumu protestēja pie Brīvības pieminekļa tauta, un tā laika nacionāļi  1994.gada 21.aprīlī balsoja par valdības demisiju. Tikai ar 51 balsi valdība noturējās pie varas.

 

Savukārt šodienas NA ir pilnīgi pretējās pozīcijās un virza nodevīgā līguma parakstītāju E. Levitu saulītē. Šodienas nacionāļi un pārējā 6.oktobra paaudze ir uzpirkti un atbalsta Saskaņas elektorāta radīšanas līdzautora E. Levita – kura tēvs Jonass Levits (skat.: www.draugiem.lv/www.fronte.lv…) turklāt bija 1940.gada okupācijas īstenotājs – virzīšanu par “Nācijas tēvu”. Ar prātu to nevar saprast!
Komentēšanas bezjēdzība ir sasniegusi kulmināciju. Vietējo politisko fīreru izteikumu komentēšana jau no paša sākuma nevarēja būt produktīva nodarbošanās, jo nebija nekādas izredzes uzlabot latviešu “politiķu” retorisko kvalitāti. Latvijas “politiķi” ir indivīdi bez spējas mācīties un labot pieļautās kļūdas. Tagad, kad uz politiskās skatuves ir uzlīdis ļoti aprobežots un profesionāli neizglītots ebrejs ar spēju vienīgi no sevis izdalīt pilnīgi aplamus un glamūrīgus pseidointelektuālos izdalījumus, Latvijā palikušo latviešu diagnosticētai oligofrēnijai ir masveida vēriens, interneta komentāri kļuvuši oligofrēnijas pacientu nacionālā klīnika, komentēšanas bezjēdzība ir sasniegusi galējo robežu un vispareizākais ir pārtraukt rakņāties “politiķu” atkritumu kalnā. Būtu labi, ja šī idiotiskā fragmenta komentārs būtu pēdējais, cenšoties no regulāras komentēšanas atturēties. No “Dienas” citētais idiotiskais fragments ir šāds: “Jaunievēlētais Valsts prezidents, kurš līdz šim pildīja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pienākumus, Egils Levits intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma dienā pēc ievēlēšanas norādīja: “Neraugoties uz to, ka daudzi cilvēki uzskata, ka Latvija nav tiesiska valsts, mēs esam tiesiska valsts. Ja mēs nebūtu tiesiska valsts mēs nevarētu būt ES. ES var būt tikai tiesiskas valstis.” Tomēr Levits arī atzina – tiesiskumam ir dažādas kvalitātes, un “mums šī kvalitāte nav tā optimālākā”. Pirmkārt, neviens normāls cilvēks XXI gs. nemēģinās pateikt, kas ir “tiesiska valsts”, jo šis salikums var noderēt tikai priekš filistriem kādā demagoģiskā izteikumā. Otrkārt, pilnīgas muļķības ir apgalvot, ka “tiesiska valsts” bija kritērijs LR uzņemšanai ES. Uzņemšana notika, izpildot ASV pavēli. Treškārt, tiesiskumam nevar būt “optimāla kvalitāte” un tiesiskums nedrīkst funkcionēt kā optimāls fenomens. Tātad izdevīgs (optimāls) attiecīgajos apstākļos; tātad tāds tiesiskums, kas kādam ir visizdevīgākais, visatbilstošākais, visefektīvākais tiesiskums. Ebreja tiesiskuma interpretācija liecina par dziļu amorālismu un profesionālo mežonību. Protams, liecina par manieri smalki, visgudri, eleganti izteikties, kas vienmēr ir totāli aprobežotu indivīdu mānija. Par tiesiskumu pēcpadomju Latvijā vispār nav vērts runāt, jo noziegumu brīvība triumfē jau 30 gadus.

Latviešu valodas Levitācija vai IvrītKošana:
https://pietiek.com/raksti/patikamas_vilsanas_veltas_ceribas

Pēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju.

Gluži otrādi. Gribētos uzzināt, ko tagad domā Māra Zālīte par “spožākās zvaigznes pie Latvijas debesīm” runas dāvanām un ko saka “nācijas tēva” krustmāte Dagmāra Beitnere Le Galla par nācijas tēva lietpratību nācijas skološanas laukā?

Lai nejauši vai kā citādi neiezagtos kaut kas tāds, ko varētu tulkot kā viedokļa uzspiešanu, citēšu dažus Egila Levita publiskās valodas fragmentus bez komentāriem:

“…nevienlīdzība nenozīmē, ka visiem ir vienādas algas…”;

“…nevienlīdzība modernā izpratnē ir visiem vienādas iespējas…”;

“…šī algu šķēre starp augstākajām ienākumiem un zemākajiem…”;

“…sociālā tirgus saimniecības elementiem ir jābūt lielāks svars mūsu kopējā politikā…”;

“…ir ļoti labi, kad es šorīt lasīju uz mana priekšlikuma pamata tiks ies…, tiks lūgts arī mediācija šajā jautājumā, iespējams, ka tā varētu atrisināt šo jautājumu…”;

“…es to ceru..”;

“…plusi ir vairāk kā mīnusi…”;

“…paskaidrošu, tie, kas nav īpaši zinājuši par šo jautājumu..”;

“…man šķiet, kad ka politika, kas vērsta tikai uz kapitālu…”;

“…domājam pa nākotni…, nāk pa labu visai sabiedrībai…”.

P.S. Nepamet netīkama sajūta, ka, kritizējot eksprezidentus Andri Bērziņu un Raimondu Vējoni, esmu bijis pār mēru nesaudzīgs…

Egils Levits – Prezidenta Kandidāts !?

Neskaitāmu likumprojektu un atzinumu autors, kas NAV devuši Latvijai ne naga melnuma labuma, nedz esot par tieslietu ministru, nedz atsēžot silti par vēstnieku, kārtējais uzpūstais varonis…un, vai Latvijā latviešu nav ??? Egils Levits jau vēl nav parasts ebrejs, levīti tā ir īpaša suga, kura izmanto tos pašus ebrejus

Dārgie Balti, latvieši!

Kādreiz Suverēna Latvijas Valsts iestājās Eiropas Savienībā vien ar 47,8% balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, tādēļ uzskatu, ka prezidenta kandidāts Egils Levits nav strādājis Tautas vairākuma labā un neticu, ka ebrejs jebkad kļūtu par Tautas vēlētu Prezidentu, tādēļ 4. maija komunistiskās politmafijas izveidotā Valsts iekārta jānomaina uz Tieši demokrātisku Prezidentālu republiku, kur pilsoņi paši izvēlās ministru kabinetu, iniciē likumus un arī  balso par likumu, nevis deleģē savas Valstiskās tiesības deputātiem, partijām, kuras, neskatoties uz nolasītiem zvērestiem, nepilda savus Tautai dotos solījumus vai arī no solījumu izpildes atsakās, kad tiek iebiedēti kā Kaimiņš vai uzpirkti pie amatu dalīšanas.

Nelietīgā un prātam neaptveramā, likumīgi atjaunotās Rīgas Latviešu Biedrības iznīcināšana – tās 1938. gada statūtu nereģistrēšana, 1993. gada 18.februāra nakts baisais KGBistu pretlatviskais noziegums 100% guļ uz Levita sirdsapziņas!


SVARĪGS FAKTS!!!
Laikā, kad Prezidenta kandidāts Egils Levits bija Tieslietu ministrs, noslēgta vienošanās ar Krieviju par Uzvaras pieminekļa aizsardzību.
Kā arī Levits konsultēja VVF par Abrenes atdošanu Krievijai.


Egils Levits:
Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku (komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā. Viņas vecmāmiņu, vecākus un jaunākās māsas apcietināja viņu zemnieku saimniecībā, bet māmiņa dzīvoja Rīgā. Kad 25. martā, nākdama mājās no darba, viņa ieraudzīja, ka pie nama durvīm stāv milicijas mašīna, iekšā negāja. Pēc tam diezgan ilgi slēpās. Tad draugi pateica, ka ir cilvēks, kas varētu viņai izgādāt kādus pagaidu dokumentus. Tā viņa sapazinās ar manu tēvu. Dokumenti nebija īsti, visu laiku bija jābaidās, ka tas var nākt gaismā. Tādēļ es piedzimu mājās, jo slimnīcā, reģistrējot manu dzimšanu, māte tiktu atklāta. Tā sanāk, ka es piedzimu nelegāli, pagrīdē. Tikai kādu laiciņu pēc Hruščova izsludinātās vispārējās amnestijas, 1959. gadā, māte uzdrošinājās aiziet uz miliciju, lai piereģistrētu manu eksistenci. Taču viņa bija gatava arī uz to, ka par ilgo izvairīšanos no izsūtījuma var tikt apcietināta…

Pilna intervija: http://www.la.lv/saruna-egils-levits


“Levita ieguldījums bijis izšķirošs tiesiskas valsts galveno likumu izstrādāšanā.”
Kauns nemaz nav 4 maija kliķes ruporiem, kas jau izteikti uzbāzīgi reklamē šo e.levitu! Kas sponsorē šo augošo spiedienu levita labā? Un reklamē mierīgi, nekaunigi ignorējot faktus, ka tieši ar levita līdzdalību notika absolūti prettiesiskā pastāvīgā iedzīvotāju statusa piešķiršana psrs okupantiem un civilokupantiem, bet Satversmē paredzētā REFERENDUMA tautai tik vitāli svarīgā jautājumā, kā pilsoņu kopuma izmaiņā! Tas bija NOZIEGUMS, kas pretēji saprātam un taisnīgumam vēl šodien NAV PAT PROJEKTĀ paredzēts labot šiem “juristiem” un valdošajiem varturiem! Kaut visas Latvijas nelaimes pamatā ir no šīs nelietīgās okupācijas seku nenovēršanas. Arī Abrenes nelikumīgā atdošana krievijai bija NOZIEGUMS pret Satversmi – pret valsts teritoriālo integritāti. Visas tās blēdīgās un tautu aplaupošās privatizācijas, banku afēras utt. pat neminēšu, bet tur visur LV svarīgos posteņos bija klāt šis levits. Kas un uz kāda pamata var viņu saukt par kristāltīru paraugpilsoni lai bīdītu viņu pretendēt uz valsts prezidenta amatu?! Tauta nekur neizrāda pozitīvu attieksmi pret šo levitu, otrādi gan visur dzirdams.


Egils Levits ir pret Tautas vēlētu Prezidentu, jo Tauta nav tik stulba, lai par Latvijas Prezidentu izvēlēties ebreju.


Nacionalitāte ir tautība – latvietis, krievs, žīds utt.

Ir divi jēdzieni – valstsnācija un nācijvalsts.

Nācijvalsts atbilst nacionalitātes prioritātes principam – Latvija latviešu kultūrai utt.

Valstsnācijas princips ir, kad visas valstī esošās tautības apvieno zem viena jēdziena – valstsnācija, kā to ar preambulu izdarīja E. Levits.

E. Levitam preambulā kā prioritāti izvirzot valstsnācijas jēdzienu, tiek devalvēts nācijvalsts jēdziens, izslēdzot no prioritātes latviešu kultūras identifikāciju ar Latvijas valsts galvenajām pazīmēm.

E. Levitam ar Satversmes tiesas atbalstu preambulā kā galveno izvirzot valstsnācijas nozīmi pār nācijvalsts nozīmi, ir likvidētas visas latviskās kultūras prioritātes. Turpat minot, ka latviešu valoda ir valstsvaloda, ar to nekas netiek nostiprināts, jo Saeimas balsojums šo valstsvalodas statusu var izmainīt jebkurā laikā, skatoties, kāds ir Saeimas sastāvs.

E. Levits ar valstsnācijas jēdziena nostiprināšanu preambulā ir nostiprinājis cionisma tendences, kurās latviešu tauta pielīdzināta dzīvniekiem bez savas kultūras, visu sabiedrību orientējot uz patērētājsabiedrības vērtībām. Preambulā runa ir par LATVIJAS TAUTU, jo pats Egils Levits ir Latvijas pilsonis, bet nav latvietis: https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Republikas_Satversmes_preambula

Egils Levits – Prezidenta Kandidāts !?

Tiesiskai paļāvībai veltīto konferenci E. Levits iesāka saviem vārdiem : “Visi cilvēki ir dzīvnieki, bet cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar savu tiesību apzināšanos un izpratni”.

Neļausim žīdu cionistiem iznīcināt latviešu tautas tiesības uz savu kultūru. Preambulas teksts ir jāmaina, bet E. Levits no Latvijas jādeportē vai jāpatriec.

Pretpadomju disidentu ģimene!!! Vai Wiki melo?
Levita tēvs Jonass ir LPSR valsts komisārs nacionalizēto īpašumu pārvaldīšanā!!!

Tieši Levits bija tas, kas konsultēja Freibergu, kā Latvijas Satversmi traktēt “dažādi”. Lai kā, juristi pieraduši – apietu Latvijas Satversmes punktu, kas noteica, ka Latvijas ZEMI NEDRĪKST DĀVINĀT JEBKURAI VALSTIJ (IESKAITOT KRIEVIJU) – BEZ REFERENDUMA.

Arī Satversmes preambulas pieņemšana vairāk izskatījās, kā Levita reklāmas kampaņas akcija, pirms atgriezties politiskajā apritē, kas tika pārtraukta pēc dalības partijā “Latvijas ceļš”, kuras darbība ir vērtējama nebūt ne pozitīvi, jo šīs partijas vadībā Latvija piedzīvoja “Bankas Baltija” krīzi. …. Arī privatizācija, “Latvijas ceļam esot pie varas, tika uzsākta neveiksmīgi, jo pie varas bija nokļuvuši ļaudis, kas grāba, ko var, nedomājot par Latvijas valsti un tās nākotni, jo reformkomunisti rokurokā ar ārzemju latviešiem ķērās pie Latvijas valsts izlaupīšanas. …. Ārzemju latvieši izrādījās vilki avju ādās, jo visu mūžu dzīvojot kapitālismā, atbraucot uz Latviju, ātri saprata, ka te ir īsta “klondaika”, ka var uz vietējo latviešu rēķina iedzīvoties ne pa jokam. Nav jau runa tieši par Levitu, bet gan par situāciju kopumā, un nebūtu arī ētiski Levitam pierakstīt visus “Latvijas ceļa” grēkus, tomēr zināmu priekšstatu par viņa personu var gūt, zinot, kāda partija bija “Latvijas ceļš”.

Eižens Finks par Latvijas nākotni.

Egils Levits – Prezidenta Kandidāts !?Izlasot profesora Hadsona (iepriekšējais raksts) teikto par Latviju un Latvijas ekonomisko politiku, neviļus nāk atmiņā grāmatā „Rīgas gaišreģis Eižens Finks“ rakstītais:

Pareģojumi par Latvijas un Krievijas nākotni. Tā ir grāmatas 347. lapaspuse.

….Finks vairākkārt runāja par Krievijas nākotni. Reiz viņš teica: „Kā reiz sabruka cariskā Krievija, tā sabruks komunistu Krievija…“

Vēl citreiz Finks ierunājās par Krieviju: „Tu pats redzēsi (uzrunāts tiek grāmatas autors) -varenā Krievija sabruks kā kāršu namiņš… . Pēdējās Krievijas robežas es redzu tikai ap Maskavu, Ļeņingradu un Baltkrieviju. Tur paliks visi lielie mahinatori, kuri negribēs strādāt, un viņi kļūs pēdējie nabagi. Tad meklējot labāku dzīvi, krievu tauta izklīdīs pa visu pasauli“. Vēl kādā reizē Finks ieteicās: „Es redzu, ka Maskava nogrims… . Būs milzīgs sprādziens, kas satricinās visu Krieviju. Miljoniem cilvēku aizies bojā.“

Tad viņš starp citu bilda: „Tu vēl tik daudz pieredzēsi. Tu redzēsi, ka pasaule Latviju atkal atzīs kā brīvu valsti. To sākumā arī pieredzēsi tepat Arkādijā. Tu iesi caur parku: tu būs atkal Latvijas karogs, cilvēki. Tur runās tie, kas bijuši izsūtīti un atgriezušies… . Tur tu dzirdēsi par to, cik daudz savu cilvēku latviešu tauta krievu varmācības dēļ zaudējusi. Es tev varu pateikt to skaitli. Tas ir ap 200 000.“

Patiesi, 1988. gadā es gāju gar Arkādiju, tu bija sapulcējušies daudz cilvēki. Runāja tieši par to, kas nodarīts latviešu tautai !

Dažreiz Finks arī stāstīja sīkāk savus nākotnes pareģojumus…. „Latvijā atkal plivinās sarkanbaltsarkano karogu, bet pie varas būs komunisti. Tas ilgs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautai, bet krievu interesēs. Daudz būs runu par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām būs tas pats viss sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Tad- es nevaru pateikt, kā tas iznāks- bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens- krievi un visi svešie dabūs braukt prom“… .

Es jutu, ka mans pienākums bija to visu pastāstīt cilvēkiem. Tā arī Eižens Finks man toreiz vēlēja. Šis laiks nu pienācis.

Stāstījumu pierakstīja Gunārs Birkmanis.

=======================================================

Egils Levits – Prezidenta Kandidāts !?Varam uz to visu noraudzīties ar skepsi, bet līdz šim visi E. Finka pareģojumi ir piepildījušies. Kā redzam, E. Finks ir arī novēlējis Birkmanim, kad pienāks laiks, pastāstīt latviešu tautai viņa pareģojumus.

Šajā tumsības un bezcerības laikā, Finka pareģojumi latviešu tautai dod tomēr kādas cerības uz labāku nākotni.

Katrs nelietis saņems to, ko viņš pelnījis. Tāpat arī katra nelietīga tauta nepaliks nesodīta. Ja mēs „ieskatāmies“ Finka pareģojumos un Bībelē rakstītajam par PĒDĒJIEM LAIKIEM, tad mēs ar pārliecību varam teikt, ka krievu un žīdu tautu VĒSTURE ir beigusies. Tos asins darbus, ko šīs divas tautas ir veikušas pret citām tautām, Dievs nav atstājis bez ievērības.

Pareģis Finks nebija šarlatāns, viņa pareģojumiem varam ticēt.

Kad dibināju H-86 grupu, es vadījos no pareģojuma, kuru speciāli pēc daudziem gadiem atstāstīja tieši man, lai es to īstenotu. Es darīju to, kas man bija jādara, ko man lika darīt un viss īstenojās. Tā bija un ir neizprotama ATGRIEZENISKĀ SAITE ar pagātni. Es arī šodien daru to, ko man liek darīt. Tas ir grūti vārdos izskaidrot, bet tas tā ir. Es zinu, ka latviešu tauta reiz būs Brīva un kļūs Varena. Varenība izpaudīsies Viedumā, nevis brutālā varmācībā, kādā šodien izpaužas žīdi un krievi.

Visi ļaunie un melkuļi tiks bargi sodīti. Neviens noziedzīgs darījums pret latviešu tautu netiks atstāts nesodīts.

Čekas maisi tiks atvērti un visi saņems savu tiesu. Sākot no Godmaņa un beidzot ar Rožkalnu… .

L.Grantiņš            25.07.2010

Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Antons Mikoss atkal atgādina par prātam neaptveramo nodevību – par okupantu jeb ārējā ienaidnieka armijas militāro pensionāru atstāšanu Latvijā. Tie bija vairāk nekā 20 tūkstoši izlases virsnieku vecumā līdz 38 gadiem, kurus ieveda Latvijā! Kopā ar saviem mazbērniem viņi tagad ir sapumpurojušies ap 200 tūkstošiem – sevišķi lieli nelieši, Krievijas impēristi. Tikmēr par Valsts prezidentu virzatieši Egilu Levitu – cilvēku, kurš ar savu parakstu akceptēja šo nodevīgo vienošanos ar Krieviju un okupantu armijas pensionāru sociālo nodrošināšanu Latvijā.
Protams, Levits nav vienīgais kangars, kuru dēļ latviešu tauta tiek saliedēta ar ārējiem ienaidniekiem. Šāda saliedēšana patiesībā ir noziegums pret cilvēci, kā rezultātā iet bojā latviešu tauta un valsts. Latvieši, samierinoties ar notiekošo, degradējas. Jo ikviena tauta, kas nepadzen ārējos ienaidniekus no savas teritorijas un netiek galā ar iekšējiem ienaidniekiem (piemēram, levitiem, vējoņiem, vīķēm-freibergām…), degradējas, līdz aiziet bojā kā tauta – paliek vien pūlis ar lopveidīgām interesēm…

Antons Mikoss
Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs
Ļoti klusi noritēja ievērojama 25 gadu jubileja nodevīgajam Krievijas armijas izvešanas līgumam, ko 1994.gada 30. aprīlī parakstīja Latvijas ceļa valdības pārstāvji V. Birkavs un E. Levits. Nodevīgajam tāpēc, ka armijas kodols palika Latvijā ar pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām. Ar ģimenēm to skaits sasniedza 200 000. Izveda kara tehniku un demobilizēja iesaucamos un nelielu daļu virsnieku.
2005. gadā Jānis Aivars Baškers, Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, bijušais Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors, atvaļinātais pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja:
”Bez Baltijas kara apgabala štāba Rīgā bija arī Ziemeļrietumu robežapsardzības karaspēka štābs, 15.Gaisa desanta armijas štābs, Pretgaisa aizsardzības korpusa štābs, Gaisa spēku un flotes izlūkdienestu galvenās mītnes u.c.
Bija lielākas iespējas organizēt pretestību saiknē ar partijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un interfrontes organizācijām, balstoties uz iepriekšējos gadu desmitos Rīgā un Latvijā atvaļinātajiem visiem militāristiem, kopā ar ģimenes locekļiem tie bija aptuveni 200 000 agresīvi noskaņotu cittautiešu, kam ar Latviju bija un ir maz sakara, tikai ierasta vēlme diktēt savus noteikumus, izvirzīt prasības un iegūt materiālus labumus.
Mūsdienās vēl joprojām no krievu sabiedrības pārstāvju puses izskan viedoklis, ka arī viņi ir atbalstījuši Latvijas neatkarību. To ļoti minimāli var attiecināt uz atvaļinātajām militārpersonām.”
Kas ir mainījies šodien? Tie paši okupantu pūļi ar savām prasībām pēc Krievzemes atrodas Latvijā. Ar prasībām pēc Slāvlatvijas!
Šodien par tādu zīmīgu datumu varturi klusē, jo galveno Kremļa kurmi E. Levitu koloniālaijai (okupācijas) perioda inteliģencei uzdots ievirzīt par ‘’Nācijas tēvu”.
Koloniālā perioda inteliģence, Dž. Neru vērtējumā, ir nācijas vislielākā nelaime pēc formālās neatkarības atgūšanas. Tā pat ir noorganizējusi aptauju, kurā jautāts, kāds ir atbalsts Levitam vispār. Tādu jautājumu uzdodot, iedzīvotāji atbild, ka vairākums atbalsta. Ja būtu jautāts pēc būtības par viņa darbību Latvijas labā, piemēram, vai atbalstāt E. Levita uzspiesto Latvijai lielkrievu šovinistu milzīgo skaitu, – tad rezultāts būtu pretējs.
Tādas aptaujas, kurās nepaskaidro personas novērtējumu pēc padarītiem darbiem, bet pārsvarā pēc izskata vai pēc spējas runāt vispārējas frāzes, ir manipulatīvas un melīgas. Levitu uzspiež ar varas saldmi uzpirktie deputāti.
Krievija šeit varēja atstāt pēc līguma, ko parakstīja Levits, ap 200 000 krievu aģentu kopā ar līdz 1992.gadam demobilizētām militārpersonām un agrāk šeit dzīvojošiem VDK, kā arī neskaitāmu specspiegošanas iestāžu okupantu bariem un viņu ģimenes locekļiem. Tas ir uzpirkšanas un vervēšanas depozīts.
Pret sagatavoto nodevīgo līgumu protestēja pie Brīvības pieminekļa tauta, un tā laika nacionāļi  1994.gada 21.aprīlī balsoja par valdības demisiju. Tikai ar 51 balsi valdība noturējās pie varas.
Savukārt šodienas NA ir pilnīgi pretējās pozīcijās un virza nodevīgā līguma parakstītāju E. Levitu saulītē. Šodienas nacionāļi un pārējā 6.oktobra paaudze ir uzpirkti un atbalsta Saskaņas elektorāta radīšanas līdzautora E. Levita – kura tēvs Jonass Levits (skat.: www.draugiem.lv/www.fronte.lv…) turklāt bija 1940.gada okupācijas īstenotājs – virzīšanu par “Nācijas tēvu”. Ar prātu to nevar saprast!

Šis notikums bijušajiem disidentiem un LNNK dibinātājiem nerādījās pat ļaunākajos paredzējumos. Šī diena noteica: Latvijā nekad nebūs kolaborantu lustrācijas, VDK maisu atvēršanas, deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas, nacionālas un starpnacionālas saskaņas. Turpmāk būs tikai matemātika.

1993.g. 13.februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā “Jūrmala” tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka – savienības “Latvijas ceļš” (LC) izveidošanu [1]. Tika panākta vienošanās starp komunistiem – “kažokapmetējiem” un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību. Kā atceras Māris Gailis: “Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies.” [2].

Joprojām tiek uzturēts mīts, ka komunisti “veco vīru”, PBLA priekšsēdi Gunāru Meierovicu “ievilka savos tīklos” un “aptina ap pirkstu”, piesolot Valsts prezidenta amatu. Šo mītu apgāž ASV Gaisa spēku virsnieks, tā laika PBLA valdes loceklis, 5. Saeimā no LC saraksta ievēlētais Andris Kadeģis: “Gorbunovs ir 10 Saeimas vietu vērts, un šoreiz šī matemātika nosaka rīcību” [3]. Pieņemu, nevis PBLA vadība izmantoja savus sakarus, lai ietekmētu savu mītnes zemju valdības Latvijas interesēs, bet otrādi – ASV, caur latviešu trimdiniekiem, realizēja savu militāri stratēģisko tā brīža vajadzību – piemēram, par katru cenu panākt pēc iespējas ātrāku Skrundas lokatora aizvēršanu.

Jāpiezīmē, Gunāra Meierovica publiski pieejamā biogrāfijā pamatā atspoguļota viņa sabiedriskā darbība, bet par profesionālo darbību ziņas ir skopas, piemēram, ALA Latviešu institūta izdotajā Latvju Enciklopēdijā lasāms: “Kopš 1951 bija ASV Aizsardzības M pētn. darbā un nod. vadītājs.”

5. Saeimas vēlēšanās 1993.g. jūnijā LC pārliecinoši uzvarēja un ieguva 36 vietas Saeimā. Anatolijs Gorbunovs tika ievēlēts par 5. Saeimas priekšsēdētāju, bet Valda Birkava veidotajā Ministru kabinetā par ministriem kļuva četri PBLA pārstāvji. Šīs valdības laikā, kuras Tieslietu ministrs bija PBLA konsultants un Kluba 21 biedrs Egils Levits, tika pieņemti galvenie valsts pamatlikumi, kuri noteica Latvijas turpmāko likteni, kā arī noslēgti līgumi ar Krieviju, tai skaitā, par militāro pensionāru mūžīgu palikšanu Latvijā ar visām ģimenēm un sociālo garantiju piešķiršanu tiem.

Šī lappuse Latvijas vēsturē, man šķiet, kā krāšņa Krievijas un ASV ietekmes aģentu spēle vienā komandā ar rezultātu 1:0, ilgtermiņā atstājot Latviju zaudētājos. Spēles gaitu apraksta zviedru diplomāts Lars Peters Fredēns: “Galotņu sanāksmē Maskavā 1994. gada 13.- 15. janvārī ASV prezidents bija vedis sarunas Latvijas vārdā. … Kā Baltais nams un Valsts departaments iegalvoja mums Stokholmā un noteikti arī Latvijas pusei Rīgā, Klintona vienošanās ar Jeļcinu patiesībā esot bijusi presidential commitment (prezidentu saistības). … Valsts sekretārs Kristofers 15. janvārī, pēc galotņu tikšanās noslēguma, tieši no Air Force One lidmašīnas zvanījis savam kolēģim[Latvijas ārlietu ministram Georgam] Andrejevam, Kristofers pavēstījis, ka Jeļcins piekritis formulai 4+18*, taču ar nosacījumu, ka ASV apsolās Krievijai palīdzēt jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesībām un tautību tiesībām Latvijā.” [4].

Kā redzam, Krievijas un ASV prezidentu saistības joprojām ir spēkā – joprojām finansējam mācības skolās krievu valodā un uzturam Latvijā atstātos PSRS militāros pensionārus.

[1] Blūzma V. Politisko partiju veidošanās Latvijā pirmsākumi.- 374.lpp.

[2] Gailis. M. Varas tehnoloģija. – 77.lpp.

[3] Kadeģis. A. Izrakteņi. – 264. lpp.

[4] Fredēns L. P. Atgriešanās. – 228. un 232. lpp

* Skrundas lokatora darbība vēl 4 gadus un tā demontāža pēc tam 18 mēnešu laikā.

Paraksts fotogrāfijai- Foto: Uldis Briedis. No kreisās bijušais LKP Ideoloģiskais sekretārs, Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, PBLA priekšsēdis (1982. -1988.), līdz 1993. zinātnieks ASV Flotes medicīnas pētniecības institūtā, Birkava valdības Ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs Olģerts Pavlovskis, ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks, PBLA priekšsēdis, Birkava valdības Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs Gunārs Meierovics, bijušais ASV Jūras desantnieku korpusa kapteinis, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis (1988. – 1992.), Birkava valdības Aizsardzības ministrs Valdis Pavlovskis.