Esi sveicināta, nāve!

Ar ko tad īsti ir kaitīgs viens no pasaulē pazīstamākajiem un reklamētākajiem dzērieniem un presē ir tik maz informācijas par šo kaitējumu?

“Svētki ierodas pie mums” – kurš no 90to paaudzes gan neatceras šīs izskaistinātās Jaungada reklāmas ar krāšņi rotāto Coca-Cola sarkano smago automašīnu? Lielā mērā tieši pateicoties šim ģeniālajam reklāmas industrijas sasniegumam, visā pasaulē šis amerikāņu dzirkstošais dzēriens ir kļuvis gandrīz tikpat populārs, kā savā dzimtenē.

Coca-Cola, tā ir viena no pirmajām starptautiskām mega kompānijām, kura iekaroja bijušās PSRS tirgu. Arī tagad tā ieņem vadošo lomu bezalkoholisko dzērienu ražošanā šajās teritorijās.

Kompānija ir pasaules vadošais bezalkoholiskos dzērienu ražotājs, kurš darbojas vairāk kā 200 valstīs. Tās portfelī ietilpst vairāk kā 500 dažādi zīmoli, tai skaitā Sprite, Fanta, Nestea, Rich un citi.

Presē ir viegli atrast informāciju par to, cik miljardus dolāru šī kompānija investē tās vai citas valsts uzņēmumos, cik nomaksā nodokļos. Daudz grūtāk ir atrast datus par izvestās peļņas apjomu un praktiski neiespējami sameklēt zinātniski pamatotus pētījumus par to, kādu kaitējumu šī produkcija nodara patērētājam.

Galvenās pretenzijas, kuras mediķi vērš pret firmas dzērienu Cola, ir saistītas ar neprātīgo cukura un fosforskābes daudzumu tās sastāvā. Saskaņā ar pašas kompānijas sniegtiem datiem savās klasiskās kolas etiķetēs, uz 100ml dzēriena ir 10.6g cukura. Tas nozīmē 106g katrā litrā, bet 2L pudelē – 212 grami!
Tas ir daudz vai maz? Pasaules Veselības Organizācija apgalvo, ka nekaitīgā dienas cukura deva diennaktī ir no 20-50g. Citiem vārdiem, ½ litra glāze kolas satur divu diennakšu cukura pieļaujamo normu, ja vērtē pēc minimālās pieļaujamās rekomendācijas 20g, vai diennakts normu, ja vērtē pēc maksimālās 50g.

Nav grūti paskaitīt, ka izdzert 2L kolu ir tas pats, kas 8 dienas ēst saldumus, dzert tēju un kafiju ar cukuru, konfektes, kūciņas un citus produktus, kuri satur glikozi.
Lietot cukura sīrupu tādā koncentrācijā cilvēks un daudzumā cilvēks dabiski nevar. Organisms atpazīst briesmas un iedarbina vemšanas refleksu. Un lai tas nenotiktu, kolas ražotāji pievieno fosforskābi – tā noslāpē garšas receptorus uz mēles un ļauj šķidrumam ieplūst kuņģī.

Fosforskābe- tas ir otrs elements, kurš nodara kaitējumu ‘dižā jeņķu dzēriena’ mīļotājiem. Šī savienojuma agresivitāte ir tāda, ka Coca-Cola kompānijas rūpnīcas to ražo un pilda korozijas noturīgos traukos. Parastās tērauda cisternas šim nolūkam neder.

Tieši šīs skābes klātbūtne dzērienā ir atnesusi kolai neparasto slavu šaurās profesionāļu aprindās – santehniķi un mehāniķi labi zina, ka tā lieliski šķīdina rūsu, bet amerikāņu policisti to lieto, lai nomazgātu asinis no trotuāra. Bet pēc kompānijas teiktā, šāds sastāvs un īpašības nu nekādi neietekmē patērētāju veselību.
Nākamais dzirkstošā brīnuma komponents, kurš nekādi nevar nākt patērētājam par labu, ir nātrija ciklamāts.

Sintētiskais cukura aizvietotājs, kura saldums 30-50 reizes pārspēj dabisko glikozi. Pārtikas rūpniecībā šo piedevu apzīmē kā E952.
1960tajos to atzina par kancerogēnu, veiktie eksperimenti parādīja, ka ciklamāta skābe un tās sāļi uzkrājas organisma audos un izraisa urīnpūšļa onkoloģiju laboratorijas žurkām. 1969.gadā ASV Federālā pārtikas produktu un ārstniecības līdzekļu aģentūra aizliedza nātrija ciklamāta izmantošanu pārtikas rūpniecībā. Tai pašā gadā analoģisku aizliegumu ieviesa Kanāda un vēlākos gados arī Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna un citas valstis.

Taču 1979.gadā notika negaidītais – ne no šā, ne no tā Pasaules Veselības Organizācija atzina šo vielu par nekaitīgu. Lai gan tāpat vien nekas nenotiek un tas ļāva Coca-Cola atkal likumīgi atsākt E952 izmantošanu savā produkcijā.

Kas notiek ar organismu, kurā ielieta ‘svētku garša’? Par nožēlu svētku mīļotājiem, nekas labs.
Pirmās 10 minūtes organisms aktīvi uzsūc no dzēriena cukuru. Glikoze nonāk asinīs un organisms to uzskata par enerģijas avotu. Ar to saistās īslaicīgā mundruma sajūta, kas rodas pēc kolas iestrēbšanas pēc smaga darba.

Pēc 20 minūtēm asinis jau ir piesātinātas ar cukuru, bet glikoze turpina pienākt. Aizkuņģa dziedzeris sāk aktīvi ražot insulīnu- hormonu, kas saista brīvo glikozi. Notiek insulīna līmeņa lēciens. Darbā iesaistās aknas, kuras nodarbojas ar cukura pārstrādi taukos. Liela daļa saražoto lipīdu aiziet zemādas tauku slāņa veidošanai, bet daļa nosēžas uz asinsvadu sieniņām- sveicieni insultiem un infarktiem.

Paralēli organisms reaģē uz dzēriena sastāvā esošo kofeīnu. Patērētājs saņem papildus mundruma devu, pazūd miegainums, bet vienlaicīgi pieaug arteriālais spiediens. Aptuveni stundu pēc lietošanas fosforskābe sāk piesaistīt kalciju, magniju un cinku. Šo elementu jonu trūkums šūnu šķidrumā kompensējas ar to izdalīšanos no kauliem. Bet fosforskābes saistītie mikroelementi nonāk urīnpūslī. Organisms tiecas atbrīvoties no sāļu piesātinātā šķidruma un cilvēkam pastiprināti prasās uz tualeti.

Sekojošā pusotrā stundā organisms atbrīvojas no lielākā ūdens daudzuma, kas uzņemts ar kolu. Un patērētājam atkal rodas vēlme ieliet sevī nākošo devu dzirkstošā dzēriena.

Jāatzīmē, ka sabiedrībā akūti trūkst patiesas un zinātniski pamatotas informācijas par šī negantā dzēriena kaitīgumu. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzēriens ar tādu ķīmisko sastāvu nevar būt derīgs cilvēka ķermenim. Tāpēc pat skolnieki, kuriem interesē medicīna un bioķīmija, savā līmenī veido materiālus un publicē informāciju par amerikāņu dzirkstošā dzēriena kaitīgumu. Taču patiesi zinātniski pamatotu darbu šajā sfērā praktiski nav.

Salīdzinājumam, 2018.gada novembrī presē parādījās informācija par īru zinātnieku pētījumiem, kuri pierāda kafijas lietošanas kaitīgumu grūtniecības laikā – tas noved pie augļa samazināšanās. Mediķu grupa novēroja ap 1000 sievietēm gaidībās un fiksēja viņu atkarību no kafijas un tējas. Pēc dzemdībām mazuļus nosvēra, izmērīja un salīdzināja ar datiem par katras mātes kofeīna lietošanas daudzumu grūtniecības periodā. Rezultātus publicēja nopietnā zinātniskā izdevumā – American Journal of Clinical Nutrition.

Cits piemērs – 2018.gada augustā žurnāls The Lancet publicēja plaša mēroga pētījuma rezultātus par alkohola lietošanu – ziņojuma tapšanā piedalījās 512 ekspertu no 243 dažādu valstu medicīniskajiem centriem.

Saprotams, ka tādu dokumentu publikācija, tas ir gluži kas cits, nekā Youtube rullīši, kuros kaut kas tiek kolā šķīdināts.
Var cik vēlas mīlēt vai nemīlēt labu tēju, kafiju, viskiju, bet ignorēt pētījumus, kuri veikti atbilstoši visiem šī brīža zinātnes noteikumiem ir praktiski neiespējami. Jebkurā diskusijā tie kļūtu par noteicošo argumentu.

Taču nekā tamlīdzīga par kolas kaitīgumu mums nav. Laiku pa laikam atsevišķi pētnieki vai kolektīvi publicē ziņojumus, ka šī dzira izraisa smagas saslimšanas, bet šie brīdinājumi nogrimst masveida kvazi –zinātniskās PR kampaņās, kuras, jādomā, visai dāsni apmaksā pati kompānija.

Kopumā zinātnes sabiedrība uzskata par labāku neievērot Coca-Cola korporāciju un tās analogus. Ja ziņas par to kaitīgumu izraujas kādā oficiālā preses izdevumā, tad tikai kā pārmērīga lietotāja pārdomas, kas automātiski noveļ vainu uz patērētāju, nevis uz ražotāju, kurš savā produktā izmanto indes.

Iemesli tādai lojalitātei attiecībā uz sarkanbalto zīmolu 2015.gadā tika atklāti britu laikrakstā The Times, kas publicēja žurnālistikas pētījuma rezultātā tapušu rakstu. Tajā tika teikts, ka Coca-Cola ir ieguldījusi miljoniem mārciņu dietologu pētījumos. Pētniekiem, kuri sadarbojās ar kompāniju, vajadzēja pierādīt, ka neeksistē saikne starp pārmērīgu cukura lietošanu un aptaukošanos /diabētu. Kompānija gribēja pārliecināt patērētāju, ka lielāks cukura daudzums dzērienā nav tik kaitīgs, kā fizisko aktivitāšu trūkums. Vairāk kā 7 miljoni dolāru tika ieguldīti pēc būtības zinātnisko datu falsifikācijā, bet naudas kārie ‘dietologi’ kļuva par aktīviem kolas marketinga darbiniekiem.

Zinātniskās sabiedrības angažētība papildinās ar to, ka korporācija ļoti labi prot strādāt ar likumiem. Viens no nopietnākiem apvainojumiem tās virzienā ir tās slavenā dzēriena receptes noslepenošana. Neskatoties uz to, ka rinda pasaules valstis pieprasa atklāt šo sastāvu, kompānija tādas prasības vienkārši ignorē.

2011.gadā radio šova This American Life vadītāji paziņoja, ka atraduši slepeno kolas dzēriena formulu un tajā esošo ingredienta nosaukumu – Merchandise 7X. Pēc viņu teiktā, recepte ir tikusi publicēta 1979.gada žurnāla Atlanta Journal-Constitution izdevumā. Komentējot šo izteikumu, Dienvidu-Klusā okeāna reģiona filiāles sabiedrisko attiecību menedžere Sūzija Kramptone paziņoja, ka kolas receptes pamata elementi nav slepeni. Taču tai pašā gadā kompānija sarīkoja veselu šovu ar slepenās formulas pārvietošanu no bankas seifa uz Coca-Cola muzejā esošo glabātuvi.

Saprotams, ka spēles ap šo formulu, kuru izlasīt un saprast var tikai daži cilvēki, tā ir tikai reklāma un ažiotāžas uzpūšana. Bet uz kompānijas reālo nevēlēšanos dot patiesu savu recepšu sastāvu ir reaģējuši vairāku valstu sanitārie speciālisti, taču bez rezultātiem.

Nenoteiktība jautājumā par dzēriena sastāvu ļauj kompānijai izgrozīties no visnepatīkamākajām situācijām. Tā 2009.gadā sabiedriskā organizācija ‘Svētā Nikolaja fonds’ un Turcijas valdība apvainoja Coca-Cola tajā, ka tā izmanto karmīnu – krāsvielu, ko iegūst no kukaiņiem. Viņi apgalvoja, ka šis elements nav izgājis sertifikāciju un nav atļauts pārtikas ražošanā. Kompānija vienkārši paziņoja, ka tā šādu krāsotāju nepielieto- tā kā formulas sastāvs nav zināms, pierādīt vai noliegt to nav iespējams.

Veselais saprāts un elementārā loģika saka, ka produkts ar tādu ķīmisku sastāvu, kā tas ir Coca-Cola produktos, nedrīkst nonākt veikalu plauktos. Taču ierēdņi, kā arī tā saucamie zinātnieki, uzskata par pienākumu neievērot šīs ‘īpatnības’ un turpina to klasificēt labākajā gadījumā kā ne īpaši derīgu, bet arī ne kaitīgu.

Miljardi peļņas, profesionālu juristu štats un reklāmas guru komanda taisa brīnumus – Coca-Cola gadu desmitiem sekmīgi plaukst. Jāizsaka atzinība tās vadībai –tā pastāvīgi ievieš jaunus produktus, ir elastīga. Saskaroties ar kritiku par pārmērīgu cukura daudzumu klasiskajā kolā, kompānija piedāvāja veselu līniju it kā ‘diētisku’ un vieglu dzērienu. Redzot pieprasījuma kritumu pēc ķīmiski- gāzētiem dzērieniem, ieguldīja sulu ražotāju kompāniju iegādē.

Un tomēr arī profesionālie Coca-Cola reklāmas guru pieļauj kļūdas. 2018.gada oktobrī kompānija nolēma palaist jaunu reklāmu Jaunzēlandē. Šajā sauklī radošie darbinieki izdomāja savietot angļu un vietējās – maori populācijas valodas un izveidoja frāzi ‘Kia ora, mate’ Tam vajadzēja nozīmēt ‘Esi sveicināts, biedrs’ jeb ‘čoms’, kā žargonā tas skan saprotamāk.

Taču aģitatori piedzīvoja pamatīgu izgāšanos- ‘mate’ šajā arhipelāga valodā nozīmē ‘nāve’ Un tā nu kolas tirgoņi nāca klajā ar tīri patiesu vēstījumu – ‘Esi sveicināta, nāve’
To kā retu godīguma izpausmi novērtēja arī sociālos tīklos.

Aivis Vasiļevskis