Sen interesējos par vēsturi, lingvistiku, arheoloģiju un ģenētiku un šeit būs dažas lietas ko sapratu. Nekādā ziņā negribētu pretendēt uz 100% taisnību, jo teorijas un viedokļi ir ļoti dažādi, un pierādīt kaut-ko no vēstures ir gandrīz neiespējami..

       Pirms kādiem 4 tūkstošiem gadu milzīgā teritorijā starp Volgu , Maskavas apgabalu, Baltijas jūru un tagadējās Vācijas robežu apdzīvoja ciltis. Tās runāja senā valodā, kas pašreiz ir vistuvāk baltu valodām, lietuviešu un latviešu. Ir sen pierādīts, ka no indoeiropiešu valodām baltu valodas ir vienas no senākām valodām, kas saglabājušās kopējas saknes ar Protoindoeiropiešu valodu un citām radniecīgajām valodām kā piemēram Sanskritu. Tas nav mans izdomājums, bet tā ir teorija kurai piekrita vairums zinātnieku, tai skaitā arī krievu. Protams ir arī citas teorijas, bet šo valodu senumu neviens no nopietniem lingvistiem nenoliedz.  Šo seno cilvēku kopienu tagad bieži sauc par Baltslāvu kopienu, jo tieši no šīm ciltīm, ar laiku, atdalījās slāvu ciltis. Modernās baltu valodas vienkārši nemainījās tik strauji kā slāvu valodas kurām bija lielāka ietekme no irāņu, ilirijas kā arī daļēji senvācu valodām. Baltu valodas saglabāja daudzus vārdus un saknes, kas bija vēl senslāvu valodā (церковнославянский язык), bet pazudušas krievu un citu slāvu valodās. (sk.piemērus zemāk)

Viens no cilvēkiem, kurš mēģināja pierādīt šo teoriju ir viens no izcilākajiem krievu filologiem, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists, PSRS Zinātņu Akadēmijas profesors Vladimirs Toporovs. Kā lingvistiskais pierādījums bija Baltu toponīmu (vietu, upju, ezeru un t.t. vecie nosaukumi) atrašana tajā areālā ko augstāk pieminēju. Kā arheoloģiskais – dažādu baltu rotu atrašana pie Maskavas un Dņepras augštecē.

       Protams tas nenozīmē, ka visu šo milzīgo teritoriju apdzīvoja latviešu un lietuviešu senči, bet drīzāk viņu brāļu tautas, kas runāja līdzīgā valodā un kuriem bija līdzīga reliģija un kultūra. Vēlāk viņi sajaucās ar slāviem, kas nāca no dienvidu-austrumiem un tas nozīmē, ka daudzu krievu, baltkrievu un poļu senči bija arī Balti.

       Vēl 16. gadsimtā pie Maskavas dzīvoja Galindi – baltu tauta, kas vēl runāja savā valodā. Tieši tāpat kā pusi no rietumbaltkrievijas apdzīvoja Jatvingi, arī baltu cilts. Poļu rietumos pie Baltijas jūras joprojām ap 50 000 cilvēku runā Kašūbu valodā, kurai ir daudz kopīgas saknes ar senprūšu valodu.

       Tāpat ar reliģiju, abām tautām bija viena reliģija, mūsu senči ticēja Dieviem ar ļoti līdzīgiem vārdiem. Spilgtākais piemērs Pērkons – Perunas – Перун. Slāvu Dievu Велес – kristietības ietekmē latvieši atceras ka Velnu, var vilkt paralēles arī starp slāvu Лада  un baltu Laimu.

       Ģenētiskie izmeklējumi rāda, ka visu šo milzīgo apgabalu pārsvarā  joprojām apdzīvo cilvēki ar Y-hromosomu ( hromosoma kas praktiski nemainās nododot to pa vīriešu līniju) – R1a un tā ir raksturīga gan slāviem , gan baltiem.  Ģenētiski atšķirt rietumu vai ziemeļkrievu un latvieti vai lietuvieti bieži nav iespējams! Protams kaut-kādas atšķirības ir, piemēram latviešiem ir augsts somugru gēnu procents no līviem, ko latvieši asimilēja, bet ziemeļkrieviem ir arī augsts somugru gēnu procents, bet no Mordovas, un citām Somugru ciltīm kas joprojām dzīvo Krievijas ziemeļos no Somijas līdz Urāliem.  Mēs, baltu un slāvu tautu pēcteči, esam vistuvākie radinieki! Un mūs šķir tikai daži gadu tūkstoši, kas priekš vēstures ir tīrais nieks!

       Ja ņemam lingvistiku, tad mēs varam ieraudzīt ka mūsu valodas ir ļoti tuvas, tik daudz vienādas saknes, līdzīga gramatikas uzbūve un vēl daudz kas cits! It sevišķi ja ņemsim senslāvu valodu: Pirmais kas nāk prātā ir:

Es esmu – Aš esu – Аз есмь! Strādāt –Страда, Pēda – Пядь(пятка), Roka –Рука,  Delna – длань (ладонь), galva – глава, голова, dzīve – живот ( не жалея живота своего), жизнь, живёт.., pirksts – перст ( палец), plecs – плечо, zobs – зуб, miesa – мясо, vārti – врата (ворота), acis – очи ( глаза) un t.t. Un tie ir vārdi kas parasti nemainās un netiek aizņemti kā “slengs”.  Un tādu kopīgo sakņu pēc lingvistu aprēķiniem ir vismaz 1600, tās varbūt nevienmēr ir uzreiz redzamas, bet ir!

       Kas tad sanāk? Mūsu tautām senā vēsture ir kopēja, valoda mums ir ļoti radniecīga, reliģija tāpat, ģenētiski mūs vispār grūti atšķirt! Secinājums, manuprāt ir tāds, ka mums nav ko dalīt, esam brāļu tautas un kā brāļiem mums jāiet viens otram pretī, atmetot vecas nesaskaņas. Ja Jums ir līdzīgas domas, ja gribat dzīvot mierīgā sabiedrībā bez politiķu kūdinātu nacionālo jautājumu, būt lepnam par savu tautu, bet arī cienīt citu cilvēku nacionālās jūtas, neņemat tos bezideju mīluļus prātā, draudzējaties, mīliet un vairojaties.

Attēls no http://www.integration.lv/