LETALITĀTE PĒC POTĒM, INDEGRIENTI, FAKTI, SPĀŅU GRIPA

RSS BRĪVĪBAS PLATFORMA

BALTSEX

Karogs planētas virsotnēs plīvo,
Lielā Dižgara radītais dzīvo –
Gara kultūras manta visdārgā,
Tā, kas cilvēces rītdienu sargā.

Tikai nenomest Velti šo zemē!
Dižo dārgumu neiegrūst dzelmē!
Bet, ja cilvēce novērsīs vaigu,
Lai tad nebrēc par likteni baigu.

Tādēļ būs mums ar Karogu celties,
Gara kultūras mirdzumā smelties!
Lai aust cilvēcei Rītausma jauna,
Pazūd tumsības kroplība ļauna!

Man nevayg sapņu pilis
un nevayg īstas pērles,
tas viss mums sen jau ir.
Dod, Tēvs, man mūža prātu,
lai sākam mēs no jauna,
un būšu gaismas tilts
no sākuma līdz zvaigznei.
Starp cerību un tumsu,
no visuma uz Zemi,
no Bruņinieku kalna sava,
kur dzimis pats,
līdz mūsu Mūkusalai
un nevaydzīgai slavai.
Starp grāmatām un dzīvi,
starp ticību un zeltu,
starp karali un kalpu,
un pieciem lieliem galiem,
no lēnuma uz jaunu,
starp to, kas dod un ņēma.
Kā baltā valodā iz gēna,
kas Raiņa darbā svēta,
no Amen-Ra caur Finku.
Uz Akmens laikā brīvu.
Kad Dabai atkal dots ir vārds,
bez apstājas un steigas,
top patiess veltījumā Jums,
kas sniedz man dzīves skolu,
kā milzīgs atvainojums,
kam mācību es dodu pats.
Te zināsi par vēsturi un kariem,
par tumsas spēku ilgiem gadiem,
ko cilvēcei ir ņēmis
tikpat kā noiets zelta ceļš,
kā riets pirms jaunas ausmas,
par ko līdz šim ir tikai jausmas.
Ko cilvēks izzinājis sen,
bet piramīdas acs
to gaismā neceļ vēl.
Kā saules vēja gaismas stari,
kas stikla kalna zirgā jūgti,
mūs visus gaidīs mājās, lūgti!
Un pāries zili sārtais Baltu jūgs,
kas sirdis prātos slēdz arvien.
Tik īstas zvaigznes debess jums,
tās baltas nesīs laimi mums.
Par to es savu Akmens galvu lieku.
un liesām RayStar rokām,
es visu Zemi aptvert spēju,
tad variet mani nievāt,
un variet domās šķīst,
kā šķiet, Jūs, Balti, gribat stāvēt,
vai tomēr mūžam ceļos klīst,
kad Pašiem Valsts!

11.9.11.
Rainim

Tauta bez savas vēstures zināšanām ir kā bērns bez vecākiem, kuram var iestāstīt, ko vien grib. Kaut kas tāds ir noticis ar baltu tautām. Modernā vēsture tām ir nozagusi pirmdzimtības patiesību, līdz ar to laupot goda un cieņas pilnu stāvokli Eiropas attīstības vēsturē.

Jāteic gan, ka vēl visai nesen godprātīgi zinātnieki, kalpodami patiesībai, atzina, ka baltu tautas ir vissenākās Eiropā. Itāļu zinātnieks Džakomo Devoto jau XX gs. sākumā uzsvērti atgādināja vēsturisko patiesību par baltu senatnīgumu. Ar to tika pievērsta uzmanība baltu valodu un arheoloģijas pētniecībai.

Vēl īsu brīdi pēc II pasaules kara Padomju Savienības okupētajā Latvijā skolās seno laiku vēsturē mācīja, ka Grieķijas pirmiedzīvotāji bija pelasgi – sena baltu tauta. Taču vēlāk acīmredzamu politisku apsvērumu dēļ, lai vājinātu latviešu tautas nacionālo pašapziņu un veicinātu tās pārkrievošanu, vēsturiskā patiesība tika “apgraizīta”…

Pa to laiku brīvās pasaules zinātne ir gājusi uz priekšu un daudzos gadījumos radusi apstiprinājumus Džakomo Devoto patiesajam uzstādījumam. Starp objektīviem baltu vēstures pētniekiem jāmin lietuviešu ārsts Basanavičs, vēstures zinātniece Gimbuta, valodnieki Girdenis un Mažulis, vācu vēsturnieks Maijers, krievu zinātnieki Toporovs un Ivanovs, čehu zinātnieks Nīderle, vācbaltu vēsturnieks Rūtenbergs, itāļu valodnieks Dini u.c.

  • Brīvvalsts TV 50.raidījums
    ,,QR kods ekonomikai ir kaut kas ārprātīgi dārgs! Tas samazina mūsu ekonomiskās attīstības tempus. Tas padara iedzīvotājus nabadzīgākus un tas ir arī viens no aspektiem, kāpēc maksājam augstās elektrības cenas,” preču koda skaidrojumu sniedz ekonomists Mārtiņš Krusts. Šajā svētdienā, 23. janvārī, plkst. 20.00 BrīvvalstsTV intervijā Mārtiņš Krusts stāstīs par ekonomiskajām un politiskajām ,,spēlītēm” Latvijā un […]
  • Brīvvalsts TV 49.raidījums
    “Viens no kara veidiem pirms iešanas prom ir izdedzinātās zemes princips. Vai esošā ekonomiskā un politiskā situācija neatgādina visas sistēmas iznīcināšanu pēc izdedzinātās zemes principa? Kāds iet prom un atstāj gruvešus,” skaudri secina vēdiskais astrologs Jānis Riežnieks. BrīvvalstsTV šovakar, 16. janvārī, skatieties sarunu ar Jāni Riežnieku, kurā analizēsim Kiplinga “Džungļu grāmatas” un mūsu pašu Lāčplēša […]