BALTS BALTU BALTS

MŪSU LATVIJAI 100 – MUMS JAUNA HIMNA !

GALS UN SĀKUMS

Daba nezin, cik tā liela,
Saule nezin, cik tā karsta,
Debess nezin, cik tā dziļa.

Debess plēš sev melno krūti,
Miljoniem līst sauļu lāsas,
Nau tām skaita tukšā plaismā.

Saule izšauj kvēļu vālus,
Iededz dzīvi leduszemē, –
Patei sirds ir sadegusi.

Zeme liesām akmens rokām,
Turot jūru cietā klēpī,
Dziļā miegā iet ap sauli.

Straumes tekot tumši taustās,
Upēm izdurtas ir acis,
Strauti akli klūp pār klintīm.

Dailes kauss, pār jūru izliets,
Balti puto, sārti blāzmo –
Jūra nejūt dailes plūsmu.

Zemes klēpim sprakstot izverd
Smaragds, safīrs, rubīns, dimants:
Greznās krāsas mirdz bez dzīves; –

Zemes klēpim trīsot izaug
Sīciņš stādiņš ziliem ziediem, –
Stādiņš zin, cik ziedi zili;

Lielā jūras bezgalībā
Sīkā čaulā izbrauc dvēsle,-
Dvēsle zin; cik jūra plašā;

Dvēsle zin, cik daba liela,
Dvēsle zin, cik saule karsta,
Dvēsle zin, cik debess dziļa.

Vēl tik vienu dvēsle nezin,
Cik tā pati skaista, dziļa,
Zinās vēl i nezināmo.

RAINIS

PASTĀVĒS, KAS PĀRMAINĪSIES

PALĪDZI ATKLĀT PASAULEI BALTU NOSLĒPUMU

BALTS BALTU BALTS

Man nevayg sapņu pilis
Un nevayg īstas pērles
Tas viss mums sen jau ir
Dod Tēvs man mūža prātu
Lai sākam mēs no jauna
Un būšu gaismas tilts
No sākuma līdz zvaigznei
Starp cerību un tumsu
No Visuma uz Zemi
No Bruņinieku kalna sava
Kur dzimis pats
Līdz mūsu Mūkusalai
Un nevaydzīgai slavai
Starp grāmatām un dzīvi
Starp ticību un zeltu
Starp karali un kalpu
Un pieciem lieliem galiem
No lēnuma uz jaunu
Starp to kas dod un ņēma
Kā baltā valodā iz gēna
Kas Raiņa darbā svēta
No Amen-Ra caur Finku
Uz Akmens laikā brīvu
Kad Dabai atkal dots ir vārds
Bez apstājas un steigas
Top patiess veltījumā Jums
Kas sniedz man dzīves skolu
Kā milzīgs atvainojums
Kam mācību es dodu pats
Te zināsi par vēsturi un kariem
Par tumsas spēku ilgiem gadiem
Ko cilvēcei ir ņēmis
Tikpat kā noiets zelta ceļš
Kā riets pirms jaunas ausmas
Par ko līdz šim ir tikai jausmas
Ko cilvēks izzinājis sen
Bet Piramīdas acs
To gaismā neceļ vēl
Kā Saules vēja gaismas stari
Kas Stikla Kalna zirgā jūgti
Mūs visus gaidīs mājās lūgti
Un pāries zili sārtais Baltu jūgs
Kas sirdis prātos slēdz arvien
Tik īstas zvaigznes debess jums
Tās baltas nesīs laimi mums
Par to es savu Akmens galvu lieku
Un liesām Raystar rokām
Es visu Zemi aptvert spēju
Tad variet mani nievāt
Un variet domās šķīst
Kā šķiet Jūs Balti gribat stāvēt
Bet varbūt mūžam ceļos klīst !?!

Rīga, 11.9.11. | Raimonds Akmens

2018-09-06T11:03:45+00:00